Slēptas vardarbības formas būtu atklājamas vairāk nekā 50 procentos Latvijas ģimeņu, neslēpj psiholoģe Dace Zelča.
Slēptas vardarbības formas būtu atklājamas vairāk nekā 50 procentos Latvijas ģimeņu, neslēpj psiholoģe Dace Zelča. Sievietes slēpj savu patieso stāvokli ģimenē, pietēlo, piepūderē, jo ir kauns. Bet nav par ko kaunēties, viņas nav atbildīgas par vīrieša rīcību. Bieži vīrieši rīkojas vardarbīgi, jo paši ir nedroši, grib kontrolēt, manipulēt, kas ir viens no emocionālās vardarbības aspektiem.
Pie psiholoģes vērsušās sievietes ar labu izglītību – pedagoģes, administratīvās darbinieces. Viņas ir drosmīgas, nāk un atzīst situāciju, kādā atrodas. Dace aicina paskatīties patiesībai acīs – varmākas ir neprognozējami. Viņi var kontrolēt, sist vai bojāt mantas, turklāt vainu noveļot uz sievieti, jo viņa ir izprovocējusi ar savu rīcību. Pēc destruktīvā perioda vienmēr seko labais laiks, kas ir salīdzinoši īsāks, bet pietiekams, lai to atcerētos un kādu laiku būtu motivācija saglabāt ģimeni.
“Man ir viena atziņa, ko pašlaik bieži izmantoju: “Ir jāiemācās dzīvot vienam, lai dzīvotu kopā. Partneru sadarbība var veidoties tikai tad, ja iepriekšējā pieredze veido brīvu personību. Bet vīrietim visbiežāk tas nav nepieciešams. Viņš ir pārķerts. Nav jāpiepūlas, lai veidotu attiecības, gādātu par morālo un psiholoģisko līmeni. Viņš var dzīvot dziņu līmenī, pietiek ar fizioloģisku funkcionēšanu, jo sieviete ir sarūpējusi dzīvesvietu, izrāda gādību, grib veidot ģimeni. Tiklīdz viņam ir drošības izjūta, viņš atgriežas pie veciem ieradumiem, bet sieviete cerībā, ka kaut kas mainīsies, turpina gaidīt. Diemžēl visbiežāk neko nesagaida. Lai saņemtu mazliet mīlestības atblāzmas, viņa jau no bērnības iemācījusies dot – uzmanību, pacietību, pieticību, izdabāšanu. Ar savu pozitīvo darbību viņas vēlas rosināt patīkamai pretdarbībai.” Šomēnes pie Daces uz konsultācijām nāk sešas sievietes.
D.Zelča jau janvārī vēlējās veidot atbalsta grupu vardarbībā cietušām sievietēm, tomēr pagaidām atsaukušās tikai trīs. Tā ir drosme runāt, tā ir iespēja mainīt savu dzīvi. Dalīšanās pieredzē ir ļoti svarīgs faktors. Tas darbojas labāk nekā tikai psihologa ieteikums.
Lielākā daļa sieviešu, kas cieš no vardarbības, to piedzīvo savās ģimenēs. Bieži vardarbība ilgst mēnešiem, gadiem. Ir vajadzīgs daudz spēka un apkārtējo atbalsts, lai sievietes dzīvē sāktos pārmaiņas un viņa varētu dziedēt savas dvēseles brūces.
“Ja mums nepatīk vairums no partnera īpašībām, daudz kas nepatīk viņa uzvedībā un vērtību izpratnē, taču mēs ar to samierināmies, uzskatot, ja vien būsim pietiekami pievilcīgas un mīlošas, viņš vēlēsies mainīties mūsu dēļ, tad mēs mīlam par daudz. Ja attiecības apdraud mūsu emocionālo labsajūtu un varbūt pat fizisko veselību un drošību, mēs pavisam noteikti mīlam par daudz,” tā kāda sieviete, kas nebaidās stāties pretī izaicinājumam un aicina citas sievietes mīlēt mazāk.
Ja tevi mājās apsaukā, iedunkā, piekauj, pat ja tas noticis pirmo reizi, tev ir tiesības kaut ko sākt, lai to pārtrauktu. Tāda iespēja ir arī Rīgā krīzes centra “Skalbes” telpās. Tas ir 12 nodarbību kurss, un šīs nodarbības spēj palīdzēt. Var pieteikties pa tālruni 3007525 Jelgavā vai 7222922 Rīgā vai
e – pastu: [email protected] ar norādi “Atbalsta grupa”.
Maksa par vienu nodarbību – trīs lati, maznodrošinātām sievietēm – bezmaksas.
