Gribētos nešaubīgi ticēt vēlēšanu un referendumu rezultātiem, tomēr svētdien LTV1 raidījuma «De facto» atklātais, ka Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdis jelgavnieks Arnis Cimdars jau ilgāku saņem konsultācijas sabiedrisko attiecību, pētniecības jautājumos no paša dibinātās firmas «Traps» (un tās vienīgā darbinieka un arī jelgavnieka Jūlija Muraškovska), rada iespaidu, ka notiek kārtējā «shēmošana». Ja tāda konstatēta nodokļu maksātāju naudas lietās, tad kāpēc arī ne balsu skaitīšanā? Pieredze rāda, ka varas vīri un sievas var pat «noshēmot» nedēļu ilgu Dieva godināšanu Romā. Ja vien kādā no šīs nedēļas dienām būs ieplānota nenozīmīga tikšanās pašvaldību lietās, var sanākt apmaksāts nedēļu ilgs darba komandējums. Gribētos domāt, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir kaut kas īpašs – atklās balsu pirkšanas mēģinājumu, rūpīgi kontrolēs, lai katra mīļa tantiņa, kam brilles palikušas mājās, vēlēšanu iecirknī neapjuktu. Bet še tev, Līziņ, Vasarsvētki! Visvairāk jau sāp, kad pieviļ nevis sveši, bet pazīstami cilvēki, savējie.2008. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs rosināja A.Cimdaru saukt pie kriminālatbildības par dienesta pilnvaru pārsniegšanu saistībā ar pretlikumīgu Centrālās vēlēšanu komisijas astoņu locekļu prēmēšanu laika posmā no 2002. līdz 2006. gadam. Kopējā summa bija 73 235 lati, no kuriem 24 445 latus A.Cimdars piešķīra pats sev. Toreiz Ģenerālprokuratūra procesu izbeidza. Taču nauda A.Cimdaram, šķiet, ļoti vajadzīga. Viņa parādsaistības ir ap 100 tūkstošiem latu, bet krīzes žmiegtā alga diez vai vairs sasniedz 2008. gadā deklarētos 33 tūkstošus latu. Vienīgi paliek problēma par ticamību vēlēšanu rezultātiem. Dzīvosim – redzēsim, vai atradīsies kaut desmit Saeimas deputāti, kas varētu ierosināt jautājumu par Centrālās vēlēšanas komisijas locekļa atbilstību amatam.
