Tas ir tik cilvēcīgi, ka mūsos mīt tieksme rūpēties par savu ģimeni. Gādāt par tās labklājību, stutēt vājuma brīžos, palīdzēt izaugt bērniem. Taču šajā mīlestības un rūpju murskulī bieži vien ir grūti pamanīt, bet viegli pārkāpt kādu sarkano līniju, kas beigu beigās ievelk nejauku vaibstu pārkāpēja morāles sejā.Savējo iekārtošana darbā. Izplatīta parādība padomju gados, kad blats un pazīšanās bieži nozīmēja daudz vairāk nekā taisnīga lietas virzīšana. Diemžēl šī tradīcija turpinās. Priekšnieki vienā mierā pamanās noalgot savus dēlus, meitas, znotus un citus radu bērnus, kā to, piemēram, savulaik praktizēja arī bijusī Glūdas pagasta vadītāja Lauma Kalvāne. Viņas pakļautībā vairākus gadus strādāja gan dēls Uldis (šoferis), gan vedekla Sandra (grāmatvede), acīmredzot nesaskatot šajā apstāklī neko nosodāmu. Tas taču ir tik ērti pieņemt darbā pazīstamus un uzticamus cilvēkus, turklāt naktīs var mierīgāk gulēt, zinot, ka mīļo naudas maciņos viss kārtībā! Tomēr jābūt biezai ādai, lai nejustu līdzcilvēku šķībos skatus un nievājošo pieskaņu balss intonācijā. Ne jau skaudības, bet ievainotās taisnīguma apziņas dēļ, par spīti tam, ka likuma burts par interešu konfliktu šādos gadījumos bieži vien mēdz izlocīties kā gludena čūska!Personāla atlases speciālisti lēš, ka radinieku pieņemšanu darbā varētu attaisnot vien tad, ja viņi būtu izturējuši godīgu un atklātu konkursu. Pasmaidījāt? Gadījums pēc gadījuma vietējos un augstākos varas gaiteņos pierāda, ka šie jēdzieni kaķim zem astes. Lai dzīvo uzticamie savējie, jo šīs saites vēl joprojām runā spēcīgāk par profesionālajām prasmēm un godīgumu! Bet mēs tik ļoti vēlamies dzīvot augsti attīstītā un taisnīgā valstī…
