Vismazākā un vistālāk no pilsētas centra izvietotā Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas filiāle – Miezītes bibliotēka – savas pastāvēšanas lietderību cenšas apliecināt ar darbu pie krājumu papildināšanas.
Vismazākā un vistālāk no pilsētas centra izvietotā Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas (JZB) filiāle – Miezītes bibliotēka – savas pastāvēšanas lietderību cenšas apliecināt ar darbu pie krājumu papildināšanas, centieniem būt izstāžu un citu norišu centram nelielajā attālajā mikrorajonā, kā arī mazu, taču, vadītājasprāt, cerīgu lasītāju skaita pieaugumu.
Pilsētas pakļautībā bijusī Jelgavas rajona centrālā bibliotēka ir kopš 1997. gada. Lasīt presi un grāmatas turp dodas daļa līdzās esošo daudzdzīvokļu māju pāris tūkstošu lielā iemītnieku pulka, cilvēki no apkārtējiem pagastiem, brauc arī no pilsētas centra puses un pat no Ozolniekiem. Kopējais apmeklētāju skaits – 600 – gan ir neliels, un tieši tas, pēc bibliotēkas vadītājas Jolantas Treigutes atzinuma, bijis iemesls, kāpēc pašvaldībā izskanējuši arī aicinājumi kritiski izvērtēt Miezītes bibliotēkas pastāvēšanas lietderību. Taču, lai arī skaitļi ir mazi, visos rādītājos tie ir ar plusa zīmi. Pagājušajā pusgadā reģistrēti deviņi jauni lasītāji, bijis par 60 apmeklējumiem un apmēram tūkstoti izsniegtu iespieddarbu vairāk nekā pirms gada. Dienā bibliotēku apmeklē vidēji 25 – 30 cilvēku, no kuriem daļu piesaista daļēji no rajona pakļautības laikiem mantotais samērā daudzveidīgais nozaru literatūras klāsts. “Apmeklētāju nelielajam skaitam ir arī priekšrocības. Tā kā esam bibliotēka, kurā darbinieki visus lasītājus pazīst, mums, piemēram, ir maz parādnieku,” stāsta vadītāja piebilstot: kas attiecas uz tiem nedaudzajiem, pa telefonu pārliecināt laikā neatnestās grāmatas atdot, kā jau to varētu iedomāties, ir mazefektīvi, tāpēc, ja vien parādnieks dzīvo tepat blakus, grāmatas atprasa, dodoties pie viņa uz mājām – ja vien kartotēka reģistrētā adrese palikusi īstā.
Miezītes bibliotēkas krājumā ir 33 tūkstoši vienību – mazāk nekā citās JZB filiālēs –, taču bibliotēka to papildina, kopā ar pārējām JZB filiālēm piesakot projektus Valsts kultūrkapitāla fonda finansētajai mēķprogrammai jaunu iespieddarbu iepirkumiem. Šogad tā ieguva līdzekļus iepirkt lieluma ziņā vidējo no trim iespējamajiem grāmatu komplektiem – apmēram divreiz vairāk nekā iepriekšējos gadus, kad Miezītē ik reizi nonāca 36 vienības. Aptuveni puse jaunajā iepirkumā ietilpstošās jaunākās daiļliteratūras, uzziņu literatūras, literatūrpētniecības un citu sējumu (pavisam 44) jau pieejami lasītājiem. Pēc bibliotēkas vadītājas atzinuma, visvairāk cilvēki lasa radošām personībām veltītus biogrāfiskus darbus, kas, starp citu, bieži vien ir arī pārāk dārgi, lai daudzi tos varētu iegādāties. Savulaik rindā bijis jāstāv, lai tiktu pie grāmatas par Viju Artmani vai Noru Bumbieri, tagad pieprasīta jaunumu plauktā ir Rūdolfa Plēpja atmiņu grāmata “Riču Raču”, lasīts esot arī Lūcijas Ņefedovas darbs par režisori Veru Baļunu. Vēl viena īpaši iecienīta grāmatu kategorija ir padomu apkopojumi, ko lasa cerībā, ka tie palīdzēs tikt galā ar psiholoģiskām problēmām.
Pēdējā laika patīkamāko jaunumu vidū J.Treigute min arī valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas “Gaismas tīkls” izveides ietvaros saņemto jauno datoru, piebilstot, ka šai pilsētas malā viņas vadītā bibliotēka ir arī vienīgais publiskais interneta piekļuves punkts. Arī te internetu iecienījuši skolēni, un sēdēšana pie datora, ja arī ne vienmēr, izvēršas patiesi saturīgā laika pavadīšanā, tomēr ir labāka nekā bezmērķīga apkārtklaiņošana.
Savrupā Jelgavas stūrīša dzīvi bibliotēka rauga bagātināt arī ar nelielām izstādēm un citiem sarīkojumiem, kam pa šo laiku izveidojies savs cienītāju loks. Pagājušogad grāmatu krātuvē, piemēram, noritēja tikšanās ar “Novaja gazeta” redaktoru Andreju Muravjovu – a/s “Diena” 2004. gada labākā redaktora balvas ieguvēju. Izstāžu rīkošana bibliotēkā sākās pirms gadiem četriem, un viens no rosinājumiem esot bijis tas, ka “Miezītes” vadītājai kaimiņos dzīvo kultūras nama gleznošanas studijas dalībniece Valija Pietuha. Pašlaik izstādēm atvēlētajā otrā stāva vestibilā apskatāma Silvijas Pētersones gleznu izstāde “Ainavas un ziedi”, kur papildus nosaukumā minētajām ziedu kompozīcijām autore pauž Igaunijā, Francijā un tepat Kurzemes jūrmalā gūtos dabas un pilsētvides iespaidus. Gatavību ar savām gleznām apciemot Miezīti apliecinājis arī Ivars Klaperis.
