Bez lieka skaļuma kopš 5. janvāra Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā skatāma Valerijana Dadžāna piemiņas izstāde. Bet 11. janvārī pulksten 15 visi tiek laipni aicināti uz māksliniekam veltītā izdevuma «Valerijans Dadžāns. Gleznas» atvēršanu.Sākotnēji bija plānots, ka viņš kā astoņdesmitgadnieks piedalīsies pagājušā gada nogalē sarīkotajā jubilāru skatē. Diemžēl viņa dzīvības pavediens aprāvās pusotru mēnesi pēc lielās jubilejas. Starp Jelgavas Mākslinieku biedrības biedriem V.Dadžāns (1932 – 2012) bija viens no vissavdabīgākajiem gleznotājiem. Viņš nebija ieguvis akadēmisko mākslas izglītību, taču glezniecība kļuva par viņa vienīgo īsteno pašizpausmes iespēju. No kolēģiem un dzīvē sastaptajiem māksliniekiem V.Dadžāns bija apguvis mākslas pamatus, taču visvairāk viņš mācījās no grāmatām. Glezniecība V.Dadžānam bija tas lauks, kur izteikt savas pārdomas par dzīvi. Viņš nevēlējās reālistiski kopēt dabu vai sekot iedibinātajām latviešu tonālās glezniecības tradīcijām. Viņu piesaistīja pasaules modernās mākslas piedāvātās iespējas. Gan tur gūtie, gan paša atrastie tēli kļuva par simboliem, kuros mākslinieks izteica to, kas viņu tobrīd satrauca. Viņš gāja pats savu ceļu – krāsās, krāsu ritmos, kompozīcijās.Piemiņas izstāde iepazīstina ar V.Dadžāna daiļradi laika periodā no sešdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām, ar viņa darbu tēlu sistēmu, krāsu lietojumu, ar meklējumiem gleznas faktūru daudzveidošanā, ieskaitot audeklu un citu materiālu iesaistīšanu virsmas apdarē un tēlu satura paplašināšanā.Zāles centrā ar vairogiem iežogotā telpā mēģināts atklāt V.Dadžāna personību nedaudz intīmākā aspektā, arī viņa interešu loku. Mākslinieka molberts ar pēdējo nepabeigto gleznu, krāsu kasti un otām pietuvina viņa jaunrades laboratorijai. Ar priekšmetiem iezīmēta viņa interese par vēsturi, arheoloģiju. Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes portrets atgādina par viņa saistību ar šo slaveno dzimtu – mākslinieka sieva bija Jāņa Čakstes dēla daktera Ringolda Čakstes meita Inta Čakste. V.Dadžāns vāca un paglāba no iznīcības krucifiksus un citas kokskulptūras no pamestām Latvijas un Rietumukrainas baznīcām. Kolekcionēja arī latviešu mākslinieku gleznas un tēlniecības darbus. Starp tiem ieraudzīsim līdz šim nepublicētu un nepubliskotu izcilu Kārļa Padega portretu, 1941. gadā gleznotu Eduarda Kalniņa jūrmalas skatu ar laivām, Līvijas Endzelīnas kluso dabu, Džemmas Skulmes kompozīciju, tēlnieka Jura Mauriņa klaunu un citus darbus. Ar V.Dadžāna krustdēla Viestura Amata gādību mākslinieka gleznas iemūžinātas grāmatā, kas atgādinās par šo neatkārtojamo personību Jelgavā un vēl nenovērtēto mākslinieku visas Latvijas mērogā.
