Saņēmusi Valsts zemes dienesta (VZD) informāciju, Jelgavas pašvaldība pērnruden veica apjomīgu inventarizāciju, lai pārliecinātos, vai privātīpašumu zemes lietošanas mērķi konkrētās vietās atbilst pilsētas teritoriālajā plānā noteiktajiem. Atklājumi izrādījušies pārsteidzoši – lai gan teritorijas plānā tādas zemes nemaz nav, daudzviet Jelgavas nomalēs zemes lietošanas mērķis bija norādīts kā lauksaimniecībā izmantojama, tādēļ gadiem šo īpašumu kadastrālā vērtība un pēc tās noteiktais nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) – niecīgi. Tagad dati aktualizēti un NĪN audzis pat divdesmit reižu, šokējot zemju saimniekus.
Zemju lietošanas mērķu neatbilstību pilsētas teritoriālajam plānam pērn konstatēja VZD, pārbaudot datus par vairākiem īpašumiem pilsētā. Tā kā lietošanas mērķis saskaņā ar valdības noteikumiem ir galvenais rādītājs kadastrālās vērtības noteikšanai, ko dara VZD, par atklāto dienests ziņoja Jelgavas pašvaldībai, kas pēc VZD datiem aprēķina NĪN un iedzīvotājiem nosūta maksājumu paziņojumus. Faktiski pilsētā, teorētiski – laukos«Situācija nopietna,» tagad par konstatēto saka Jelgavas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte. Viņas vadītā pārvalde atbildīga par pilsētas teritorijas plānu un tajā noteiktajiem konkrētu zemesgabalu lietošanas mērķiem. Likums pašvaldībai nav noteicis uzraudzīt, lai zemes lietošanas mērķis būtu tāds pats kā teritorijas plānā, taču normatīvi nosaka kārtību, kā šo mērķi mainīt. «To darām, ja zemes īpašnieks pats vēršas pašvaldībā,» saka G.Osīte. Parasti tas nepieciešams, izveidojot jaunu zemes vienību, ierakstot īpašumu Zemesgrāmatā, bieži arī tad, ja lielu pļavas platību vēlas sadalīt mazākos īpašumos ar domu tos apbūvēt. Tad zemes lietošanas mērķis no dabas pamatnēm tiek mainīts uz individuālo apbūvi. VZD atklātās nesakritības datu bāzēs pamudināja Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldi mainīt zemes lietošanas mērķi tiem īpašumiem, kam zemes dienesta datu bāzē tas norādīts kā lauksaimniecībā izmantojama zeme, bet neatbilst Jelgavas teritorijas plānojumam.Zemes lietošanas mērķis tika mainīts aptuveni 500 zemes vienībām ar kopējo platību nepilni 100 hektāri. Vairumā gadījumu maiņa notikusi no lauksaimniecības zemes uz individuālo dzīvojamo māju apbūvi.Protestē, jo audzis nodoklisGada sākumā pašvaldība virknei zemju īpašnieku nosūtīja vēstules, informējot par zemes lietošanas mērķa maiņu. Lielākoties tas no lauksaimniecības mainīts uz individuālās apbūves zemi. Lai gan mēneša laikā šo pašvaldības lēmumu varēja apstrīdēt, īpašnieki cits pēc cita Domē vēršas tikai tagad, jo pārsteigti par saņemto NĪN maksājuma paziņojumu. NĪN aprēķinā galvenais rādītājs ir īpašuma kadastrālā vērtība, ko savukārt nosaka pēc zemes lietošanas mērķa. To mainot uz apbūves teritoriju, nodoklis daudziem jelgavniekiem līdz ar kadastrālās vērtības pieaugumu desmitkāršojies vai kļuvis pat 20 reižu lielāks nekā iepriekšējos gados, skaidro G.Osīte.Šodien Jelgavas Dome izskata vairāku jelgavnieku iesniegumus, kuros lūgts atcelt G.Osītes lēmumu par zemes lietošanas mērķa maiņu. Gundegai un Normundam Pavāriem Kalnciema ceļa apkaimē pieder 88,4 tūkstoši kvadrātmetru zemes. Līdz pat šim gadam tās lietošanas mērķis bija lauksaimniecības zeme, lai gan jau pirms vairākiem gadiem tai izstrādāts detālais plānojums ar mērķi sadalīt 86 apbūves gabalos. Māju tur vēl nav, taču detālplāns ir pietiekams iemesls, lai pašvaldība to noteiktu kā individuālajai apbūvei paredzētu zemi. Tādēļ Domi šodien nepārliecinās G.Pavāres arguments, ka teritorija ir applūstoša un to nevar apbūvēt. Pašvaldība atzīst, ka būtībā vairāku gadu garumā bijusi labvēlīga situācija tiem zemju īpašniekiem, kas platības pierobežā sadalījuši mazos apbūves gabalos, taču maksājuši niecīgu NĪN kā par lauksaimniecībā izmantojamu zemi. Uz jautājumu, vai tagad šīs «zivis ir izķertas», G.Osīte atbild apstiprinoši, sakot, ka visu zemju lietošanas mērķi atbilst faktiskajai izmantošanai. Patlaban pilsētā vairs nav zemes, kuras mērķis – izmantot lauksaimniecībai.Cik nodokļu naudas līdz šim tā zaudējis pašvaldības budžets, pašvaldība nav rēķinājusi. Pienākas 50 procentu atlaideSašutuši ir ne tikai nekustamo īpašumu attīstītāji. Minimālu NĪN ieraduši maksāt arī tie jelgavnieki, kam pirms daudziem gadu desmitiem celta privātmāja atrodas uz liela zemesgabala pilsētas nomalē. Klijēnu ceļā 8 Gunai pieder 0,3 hektāri zemes. Tur NĪN par zemi ir 2,7 lati kvadrātmetrā, tādējādi kopējā summa ir ap 160 latu, taču citus gadus nodoklis bijis desmit reižu mazāks. Viņa brīnās, kā noteikts nodoklis viņas īpašumam, kas atrodas starp Jelgavas un Jelgavas novada robežu pašā piepilsētā, ir applūstoša, nemeliorēta zeme bez gāzes, ūdens un citām komunikācijām. Taču arī viņas zemesgabalam mainīts lietošanas mērķis uz apbūves platību. G.Osīte skaidro, ka situācijās, kad lielā pļavā atrodas vien dažas mājas, NĪN tomēr iespējams samazināt. Īpašniekam jāvēršas pašvaldībā, pieprasot kā apbūves zemi noteikt tikai platību ap ēkām (minimums, 1000 kvadrātmetru), bet pārējo – kā dabas pamatnes jeb pļavas. Ar iesniegumu pašvaldībā, lūdzot samazināt NĪN, var vērsties ikviens īpašnieks, ja viņa zemei pērn mainīts lietošanas mērķis. Tā februāra sēdē nolēma Jelgavas Dome, šajā gadā pēkšņi augušā nodokļa maksātājiem ļaujot maksāt tikai pusi no aprēķinātā NĪN.
