«Nenoliedzami, šajos ekonomiskajos apstākļos ir lauksaimnieki, kas saskārušies ar īslaicīgām finansiālām grūtībām, kuras mēs kopā ar savu klientu cenšamies atrisināt,» saka SEB bankas Uzņēmumu apkalpošanas atbalsta pārvaldes vadītāja Santa Purgaile. – Kāda Zemgalē pašlaik ir situācija ar kredītu atdošanu, ko lauksaimnieki ņēmuši savu saimniecību attīstīšanai?Tas, ko redzam patlaban, – lauksaimnieki ir ļoti disciplinēti un godprātīgi saistībā ar savu finanšu saistību kārtošanu. Lauksaimnieki ir tā uzņēmēju daļa, kas līdz šim nav izjutuši lielu ekonomiskās situācijas spiedienu, un varam droši apgalvot, ka patlaban kredītportfelis, kas izsniegts lauksaimniekiem dažādu projektu attīstībai, ir labs. Jānorāda, ka bankā izstrādāti kritēriji, kurus ņemot vērā lauksaimniekiem piešķirti kredīti. Tas arī ļāvis izvērtēt katru projektu pēc reālās dzīves situācijas, lai kredītsaistības klientiem nebūtu par lielu, kā arī apzināties uzņēmēja gatavību atmaksāt kredītu brīžos, kad finansiālā situācija nebūs tik laba kā iepriekš. – Vai var teikt, ka lielākās problēmas ir kādā noteiktā jomā, piemēram, piena lopkopībā? Kam rodas problēmas – lielajām saimniecībām un lielu naudas summu aizņēmējiem vai arī tā sauktajiem mazajiem zemniekiem?Kā jau minēju iepriekš, pateicoties faktam, ka gadu gaitā esam rūpīgi izstrādājuši prasības un kritērijus finansējuma piešķiršanai lauksaimniekiem, šobrīd neredzam, ka klientu skaits, kas saskārušies ar grūtībām, strauji augtu. Grūti arī definēt konkrētas jomas vai saimniecību izmērus. Jāapzinās, ka ekonomiskā lejupslīde patlaban ir ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, līdz ar to ikvienā jomā noteikti būs uzņēmēji, kas izjutīs finansiālas grūtības. – Kā SEB banka sadarbībā ar klientu risina problēmas, kas rodas, ja nevar atmaksāt kredītu? Vēlos uzsvērt, ka mūsu mērķis ir ilgtermiņa sadarbība ar ikvienu bankas klientu. Mēs esam gatavi būt kopā ar klientu gan brīžos, kad ekonomikā vērojama augšupeja, gan arī tad, kad jūtama ekonomikas lejupslīde.Kas attiecas uz lauksaimniekiem, kuri saskārušies ar finansiālām grūtībām, ikvienu gadījumu izskatām individuāli un meklējam risinājumu, kas apmierinātu gan klientu, gan banku. Bankas rīcībā ir dažādas iespējas, kā palīdzēt. Svarīgi, lai klients vēlas sadarboties un laikus nāk runāt par grūtībām, nevis slēpjas cerībā, ka kāds cits viņa vietā situāciju atrisinās. – Vai var teikt, ka savus personīgos mājokļus pirms kredītu ņemšanas ieķīlājusi lielākā daļa zemnieku? Vai jūsu pieredzē jau ir gadījumi, kad lauksaimniekam, likvidējot savu biznesu, atņemtas mājas?SEB bankas mērķis nav atņemt klientiem mājokļus, mēs esam vērsti uz sadarbību un ar ikvienu klientu strādājam individuāli, kopīgi mēģinot atrast risinājumus, kā izkļūt no finansiālām grūtībām. Izsniedzot aizdevumu, nenoliedzami, banka vēlas dalīt atbildību un risku ar aizņēmēju, tāpēc nepieciešamas arī aizņēmēja garantijas jeb ķīla. Reizēm tas ir nekustamais īpašums, citos gadījumos depozīts, varianti ir ļoti dažādi. Mūsu praksē līdz šim nav vērojams, ka ar klientu neesam varējuši vienoties par finansiālo grūtību pārvarēšanas risinājumiem.– Kādēļ rodas situācijas, kad zemnieks vairs nevar nodrošināt kredīta atmaksu? Patlaban ekonomiskā lejupslīde skārusi visu pasauli, līdz ar to arī tirgus, uz kuriem daudzi mūsu uzņēmēji eksportēja saražoto produkciju. Arī Latvijā samazinājies pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem. Daļa lauksaimnieku, iespējams, iepriekšējos gados bijuši pārāk optimistiski un šobrīd nav gatavi pārmaiņām, darbības optimizēšanai. – Cik nopietni un kā banka izvērtē, vai lauksaimnieks spēs attīstīt savu darbību, lai spētu atmaksāt kredītu un lai to varētu piešķirt? SEB bankā ir rūpīgi izstrādāti kritēriji un procedūras aizdevuma izsniegšanai lauksaimniekiem. Brīdī, kad lauksaimnieks iesniedz biznesa plānu, mēs gribam redzēt, cik reāls ir viņa finanšu plūsmas plāns, kā viņš domā veikt kredītmaksājumus, ja saražotās produkcijas cena strauji kritīsies, kāda veidojas produkcijas pašizmaksa un vai tā ir atbilstoša. Banku interesē, kas tiks darīts, lai uzņēmums būtu efektīvs. Tas viss ļauj mums kopīgi ar lauksaimnieku izvērtēt viņa iespējas un gatavību uzņemties šīs saistības un pieņemt lēmumu par aizdevuma piešķiršanu. – Kādu prognozējat šo gadu tiem lauksaimniekiem, kas ņēmuši kredītus?Domāju, ikvienam no mums jāapzinās – šis gads būs grūts. Tāds tas būs arī lauksaimniekiem, jo līdz ar ekonomikas lejupslīdi būs vērojams pieprasījuma samazinājums, kritīsies arī pārtikas cenas. Lielākās grūtības noteikti skars lauksaimniekus, kuri bijuši pārāk optimistiski, uzņemoties nesamērīgas finansiālās saistības. Lauksaimniekiem, lai nodrošinātu savu darbību, šajā gadā daudz aktīvāk būs jāsadarbojas. Jāpiebilst, ka SEB banka arī iesniegusi priekšlikumus valdībai par iespējām, kā bankas un valdība kopīgi varētu risināt problēmas, kas skar gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus. – Kas notiek ar kreditēšanu šā gada sākumā – vai lauksaimniekiem tiek izsniegti aizdevumi? SEB banka jau 2006. gada nogalē veica būtiskas izmaiņas savā kreditēšanas politikā, kļūstot daudz piesardzīgāka un vēršot sabiedrības uzmanību uz ekonomikas pārkaršanas draudiem. Līdz ar to šo gadu laikā samazinājies arī mūsu izsniegto kredītu apjoms un skaits. Jāsaka gan, ka līdz šim esam daudz strādājuši ar lauksaimniekiem, piešķirot aizdevumus gan biznesa plānu realizācijai, gan ES struktūrfondu projektu īstenošanai. To darām un noteikti darīsim arī turpmāk. Ņemot vērā pašreizējo situāciju ekonomikā, mēs vērojam iedzīvotāju, tostarp uzņēmēju un lauksaimnieku, aktivitātes samazināšanos. Cilvēki patlaban vēlas nogaidīt, jo nav pārliecības par savu finansiālo situāciju nākotnē.
