Lai gan aiz loga nekas neliecina par pavasari, marts allaž bijis stādu audzētāju rosības laiks.
Lai gan aiz loga nekas neliecina par pavasari, marts allaž bijis stādu audzētāju rosības laiks. Kaut arī skats aiz loga ir pilnīgā pretrunā ar situāciju siltumnīcās, verandās un pat uz palodzes, sēkla zemē likta un – dīgst!
Arī augkopībā līdzīgi kā citās jomās ir savas modes tendences, kurām sekojot cītīgākie dārzkopji steidz iedēstīt “aktuālāko” arī savā dārzā. Kas jauns sēklu modē, “Ziņas” vaicāja sēklu tirgotājiem.
Garšaugi puķu dobē
Sēklu tirgotāji stāsta, ka aizvien palielinās dārzkopju interese par garšaugiem un arī ārstniecības augiem, kas nereti sava dekoratīvā izskata dēļ lieliski iederas puķu dobē vai akmeņdārzā. Bet veselīgu uztura papildinātāju var izaudzēt arī, neizejot no mājas.
Jau labu laiku uz sviestmaizēm mēdzam likt diedzētus zaļumus, graudus. Marts ir kressalātu laiks, lai gan tos var diedzēt visu gadu. Jāpiebilst gan, ka citu augu parastās sēklas, kas aprīlī vai maijā liekamas zemē, diedzētas nekādu īpašu labumu organismam nenesīs. Šim nolūkam labāk iegādāties īpaši diedzēšanai paredzētās, piemēram, redīsu vai lucernas, sēklas.
Diedzēšanai var iegādāties speciālus traukus vai arī lieliski izlīdzēties ar parastu apakštasi vai citu lēzenu trauku. Sēklas ieber starp vairākās kārtās salocītu marlīti, uzlej ūdeni un divas diennaktis patur tumšā vietā, kamēr tās piebriest. Pēc tam trauks liekams gaismā, lai sēklas sāk dīgt. Parasti kressalātu sēklas sadīgst četrās piecās dienās. Tās lieto kā papildinājumu sviestmaizēm, pie biezpiena un salātiem.
Graudu diedzēšana ir līdzīga. Tos nomazgā, atstājot ūdeni tikai tik daudz, lai graudi būtu mitri. Pārējo nolej. Tad trauku apsedz ar drānu, marlīti vai salveti un novieto siltā vietā. Nākamajā dienā ūdens atkal jānolej un graudi jānoskalo, atstājot vēl mazāk ūdens un vēlreiz pārsedzot. Tā jādara vairākas dienas no vietas. Uzturā diedzētus graudus var lietot, kad parādījušies asni.
Kā jaunumu garšaugu jomā jāmin rukolas salāti. Tos ziemā var sēt siltumnīcā, bet no aprīļa līdz septembrim – dārzā. Ēdami tie ir pēc 30 – 40 dienām. Rukolas salāti, pievienoti ēdienam, izceļas ar viegli sīvu piparam līdzīgu garšu. Uzturā lietojami salātos, kā piedeva siera ēdieniem, ir tonizējoši.
Pie daudzgadīgiem garšaugiem jāmin raudene, citādi saukta par daudzgadīgo majorānu. To martā var sēt siltumnīcā, bet aprīļa beigās, maijā izstādīt laukā. Svaigas un žāvētas raudenes lapas lieto kā piedevas salātiem, gaļas ēdieniem, marinējot sēnes, kā dzērienu aromatizētāju. Majorānu var audzēt arī mājas apstākļos, podiņā, taču jārēķinās, ka tā augs būs lietojams gadu.
Daudzgadīgs garšas uzlabotājs un arī ārstniecisks augs ir lupstājs. Tas satur ēteriskas eļļas, lietojams kā piedeva salātiem un gaļas ēdieniem. Lupstāja lapu novārījums palīdzot sadziedēt brūces. To var lietot arī kā aromatizētāju vannām, īpašu aromātu šis augs piedod, pievienots pie pirtsslotas. Lupstājs mēdz izaugt līdz pat divu metru garumā.
Sirdsmātere ir daudzgadīgs ārstniecisks augs, kas zied jūlijā, augustā un ir 1 – 1,5 metrus garš. Sirdsmāteres tinktūru lieto, lai pazeminātu asinsspiedienu, augs iedarbojas arī kā nervu nomierinātājs.
Daudzgadīga ir arī rūta – apmēram 60 – 80 cm augsts puskrūms. Nelielā daudzumā lietojams pie gaļas ēdieniem, izmantojams dārzeņu un sēņu marinēšanai, bet tautas medicīna rūtu iesaka kā sāpju remdinātāju. Divgadīgs augs ir mārdadzis. Dārzā tas izskatīsies dekoratīvs, bet praktiski pielietojams kā aknu attīrītājs.
Ziedi – pašu izloloti
Nupat ir pēdējais laiks kastēs sēt jau tradicionālās dārza lobēlijas un petūnijas. Piekaramajiem podiem labāk izvēlēties nokarenās puķes. Petūnijas zied krāšņi, tomēr audzētājam jāgatavojas uz cītīgiem kopšanas darbiem – augs rūpīgi jāmēslo, jālaista un regulāri jānoņem vecie ziedi. Kompozīcijās ar citām dārza un balkona puķēm labi izskatās nokarenās lobēlijas. Tās zied sīkiem ziediņiem – zilas, sarkanas, baltas un jauktas. Skaisti izskatās ar attiecīgas krāsas samtenēm, zemajām rudbekijām vai sīkziedu begonijām.
Stādīšanai dārzā, podos, puķu kastēs uz balkona noderīga ir nokarenā lauvmutīte. Nopērkams arī krāsaino ziedu sēklu maisījums. Lauvmutītes zied visu vasaru – no jūlija līdz septembrim un vēlāk.
Akmeņdārzā – radzene zied maijā, jūnijā sudraboti pelēkām lapām, stādāma saulainā vietā.
Kā šā gada jaunumu sēklu veikali piedāvā kobejas – tie ir vīteņaugi, kas vijas (jābūt balstam, pie kā pieķerties) četru piecu metru augstumā. Augs izskatās ļoti dekoratīvs, lai gan uzzied tikai jūlija beigās, augustā.
Šis ir arī rudbekiju sēšanas laiks. Šeit jāmin zemo dekoratīvo rudbekiju šķirne “Toto”. “Prairie sun” būs augstākas, to ziedus var griezt.
Uzreiz dobē
Sēklu veikalos nopērkama garā verbena. Augs maijā sējams dārzā, zied smalkiem violetiem ziediem. Līdz šim varēja iegādāties zemo verbenu (līdz 30 cm) sēklas, tagad iesētā auga garums var būt līdz metram. Ziedi labi izskatās vāzē.
Toties cinnijas – gluži otrādi – tagad var izaudzēt zemas. Krāsainas tās izskatās dekoratīvi.
Puķu dobi dārzā noteikti izdaiļos sarkanā rudzupuķe, zemās saulespuķes.
No daudzgadīgiem augiem šogad minamas heiheras. Tām ir dekoratīvas lapas zaļā un sarkanā krāsā. Skaisti izskatās akmeņdārzos – mūžzaļš augs.
Helēnijas savukārt ir dzeltenas, līdzīgas margrietiņām. Tās zied četrus piecus gadus no jūlija līdz septembrim.
Tomēr jāņem vērā, ka pirmajā gadā daudzgadīgās puķes nezied.
Kā sēt un piķēt
Steidzīgākie audzētāji sēklas kastēs mēdz iesēt par ātru. Tam nepieciešami speciāli apstākļi – siltums un daudz gaismas –, citādi augs stīdzē un ir vājš. Sēklas vēlams sēt speciāli sagatavotā kūdras substrātā. Jau gatavi maisījumi nopērkami dārzkopības veikalos, tie ir derīgi arī piķēšanai.
Kad sēklas sadīgušas, tās vēlams uzreiz izpiķēt. No kastītēm stādus var izpiķēt speciālajos kūdras celulozes podiņos. Pavasarī vai vasaras sākumā augus dārzā var stādīt ar visu podiņu – tas zemē izšķīst.
Konsultēja uzņēmuma “Kurzemes sēklas” veikala vadītāja Daina Rajecka
