Latvijas Studentu apvienības iniciatīvas dēļ šajā mācību gadā ir ļoti izmainījušās stipendijas.
Latvijas Studentu apvienības iniciatīvas dēļ šajā mācību gadā ir ļoti izmainījušās stipendijas. Agrāk katrs sekmīgs pilna laika (klātienes) students, kas mācās par valsts budžeta līdzekļiem, ik mēnesi saņēma astoņus latus un 50 santīmu, bet tagad stipendiātu skaits ir samazināts vairāk nekā astoņas reizes. Toties tie, kuriem stipendijas ir piešķirtas, saņem ne vairs astoņus, bet gan septiņdesmit latu. Tātad valsts budžetā studentu stipendijām atvēlētā summa ir tā pati, mainījies tikai reizinātāju skaits.
Šādā situācijā, kā atzīst arī rektors Juris Skujāns, ļoti sarežģīts kļūst jautājums, kuram studentam piešķirt lielo stipendiju, kuru atstāt bešā. Par galveno kritēriju kļūst sekmes. Tās stipendiju piešķiršanas komisijās tika rēķinātas vēl smalkāk nekā Ķīnā, ņemot vērā pat atzīmju tūkstošdaļas (zināms, ka Ķīnā skolēnu zināšanas vērtē 100 ballu skalā). Un tikai tad, ja skaitļi sanāk vienādi, tiek ņemta vērā cilvēka turība vai mazturība, sabiedriskās aktivitātes. Piemēram, gan Lauku inženieru, gan arī Meža fakultātē studentu pašpārvalžu vadītāji (kas, protams, mācās labi) ir palikuši ārpus stipendiātu loka. Rainis jau mudina: “Priekš citiem darbodamies attīsti, pats savus spēkus…”Taču, runājot par stipendijām, tas tātad nav izdevīgi.
Būtu labi, ja students visu savu laiku un enerģiju varētu koncentrēt mācībām un nevajadzētu nekur piestrādāt. Gan jāpiebilst, ka jaunieši, kas paralēli mācībām strādā, uz stipendijām pretendēt nedrīkst. Kā lai cilvēks zina, vai viņš dabūs stipendiju vai tomēr labāk pieņemt profesora piedāvājumu strādāt katedrā uz pusslodzi par laborantu? Kā uzskata profesore Silvija Štrausa, ir vajadzīgs stipendiju likuma labojums. Proti, arī strādājošam studentam jābūt iespējai pieteikties uz konkursu stipendijas saņemšanai, tad laimesta gadījumā viņš varētu no darba atteikties.
Profesore, kas savos studenta gados iztikusi no stipendijas (to viņa precīzi atceras – 35, vecākos kursos 39,50 rubļi), atzīst, ka valsts budžetā studentu atbalstam atvēlētā nauda ir ļoti maza. “Nozīmīga studentu daļa nepusdieno ēdnīcā un pārtiek galvenokārt no kartupeļiem. Mums tagad iznāk uz visu kursu no vienas līdz trijām stipendijām. Turklāt vecākos kursos, kur valsts budžeta apmaksāto studentu ir mazāk, ir mazāk arī stipendiātu,” piebilst S.Štrausa. Kā cerīgu viņa vērtē to, ka vairākas perspektīvi domājošas būvfirmas maksā stipendijas vecāko kursu studentiem, kurus ir nolūkojušas ņemt darbā.
Profesors Jānis Ābele uzskata, ka jaunajai stipendijai vajadzēja būt divas reizes mazākai, tad iznāktu divas reizes lielāks stipendiātu skaits. Tagad gadās, ka stipendiju ieguvušos studentus kursa biedri neapsveicot. Skauž.
Par stipendijām jautājām četriem Meža fakultātes puišiem. Lūk, viņu atbildes.
Jānis Zīliņš no Kalsnavas, mežzinātņu specialitāte, IV kurss, stipendiāts:
Īpaši daudz nekas nesanāks. Ģimene nodibināta, mazais ir. Tomēr iztikšana būs labāka.
Aigars Smans, mežzinātņu specialitāte, IV kurss, stipendiju nesaņem:
Veco astoņu latu stipendiju drusku jau juta. Man maz pietrūka, lai saņemtu jauno lielo stipendiju. Mācības atbalsta vecāki.
Raitis Rieksts – Riekstiņš, kokapstrādes specialitāte, III kurss, stipendiāts:
Protams, ka ar šīm stipendijām starp studentiem ir parādījusies konkurence. Tomēr šķiet, ka nekas īpaši nav mainījies. Vajadzības gadījumā konspektus viens otram norakstīt dodam.
Vitālijs Šabovičs, kokapstrādes specialitāte, III kurss, studentu biedrības “Šalkone” prezidents, stipendiju nesaņem:
Domāju, ka tagad ir lielāka motivācija labāk mācīties. Pats varbūt pārāk daudz biju iesaistījies sabiedriskās lietās, no kā sekmes mazliet cieta.
