Kad jauna mātīte vēlas piebiedroties kādam baram, viņai jāstājas dzimumattiecībās ar galveno mātīti, tikai tad viņa var kļūt par pilntiesīgu bara locekli.
Kad jauna mātīte vēlas piebiedroties kādam baram, viņai jāstājas dzimumattiecībās ar galveno mātīti, tikai tad viņa var kļūt par pilntiesīgu bara locekli. Šāda «kultūras» tradīcija novērojama vairākām pērtiķu sugām, kurās pastāv matriarhāts. Apmēram tā kā padotais, ierodoties darbā steidz sasveicināties ar savu priekšnieku…
Homoseksuālas attiecības starp dažādiem dzīvniekiem zinātnieku uzmanības lokā nonāca jau pirms diviem gadsimtiem. XX gadsimta beigās var puslīdz droši apgalvot, ka predisponētība uz dzimumtieksmi starp viendzimuma «partneriem» novērojama visās mums zināmajās dzīvnieku sugās. Ar šo «lietu» aizraujas gan kukaiņi un sliekas, gan tauriņi un ziloņi, gan arī vaļi un primāti. Arī mājdzīvnieki – homoseksuālisti – nav retums. Līdz šim gan zinātniekiem nav izdevies pilnībā pamatot homoseksuālisma cēloņus. Tomēr pētījumi ļauj apgalvot, ka novirze no «normas» (dzīvnieku pasaulē) ir pārejoša. Piemēram, amerikāņu zinātnieki ilgstoši pētīja kādu jaunu šimpanžu mātīti (tā kā viņa «Ziņām» nav devusi savu piekrišanu minēt tās vārdu, saglabāsim anonimitāti), kura sevi sākotnēji uzskatīja par tēviņu. Tik vīrišķīga šī jaunkundze bijusi, ka ar lielu patiku devusies līdzi saviem tēviņiem, lai iekaustītu «vīriešus» no sveša bara. Kā jau tas tēviņiem pieklājas, viņa ilgstoši aplidojusi (un ne tikai) sava bara mātītes. Pēc zināma laika jaunkundze atklājusi, ka viņa tomēr ir meitene… un piebiedrojusies mātīšu pulkam. Vairāku gadu laikā dzimuma «maiņas» recidīvi neesot novēroti.
Latvijas sabiedrības vairākuma noliedzošo attieksmi pret seksuālajām minoritātēm skaidrot ar komunistiskās ideoloģijas atstātajām pēdām būtu šo problēmu vienkāršot. Jautājums par viendzimuma «laulībām» karsti tiek diskutēts visā Eiropā. Francija, kā zināms, šonedēļ kļuvusi par pirmo Romas katoļu zemi, kurā tās atzītas. Pirms šā lēmuma pieņemšanas gan notika gadiem ilgas vārdu kaujas, kurās iesaistījās baznīca un dažādi politiskie spēki. Nākamā valsts, kurā tradicionālās laulības bastions varētu krist, iespējams, būs Vācija. Vācu kreisi zaļi krāsotā koalīcija arvien aktīvāk «bombardē» jautājumu par viendzimuma pāru attiecību tiesiskošanu, pret ko asi iestājas kristīgie demokrāti un kristīgie sociālisti. Pēdējo frakcijas pārstāvis bundestāgā Gaiss uzbrukumus laulības institūtam nodēvējis par kreiso virzīšanos pretī izšķirošajam solim, lai sagrautu kristīgos pamatus, uz kuriem būvēta Vācijas valsts, un aizmēztu pēdējās kristīgās kultūras pēdas. Te būtu vietā vēl piesaukt Rietumu kultūras bojāeju, par ko runājuši daudzi Rietumu domātāji jau vairāk nekā gadsimtu.
Rietumu kultūra patiešām maina savus vaibstus. Iespējams, ka tā kļūst tikai atvērtāka visam «svešajam». Iespējams, ka mēs esam liecinieki jaunas (neapzinātas) civilizācijas šā vārda šaurākā nozīmē dzimšanai. Iespējams.
Vai pēc viendzimuma «laulību» atzīšanas sekos nākamie soļi – «laulības» tēvu un dēlu, tēvu un meitu, brāļu un māsu starpā? Ja atceramies, par Ēģiptes tiesisku faraonu tika atzīts tikai tāds, kurš aprecējis savu māsu…
Vārdi «norma» un «normāls» nav tikai vārdi vai aizspriedumi. Jebkurš no mums ir kultūras normu bērns. Tās mums liek riebumā novērsties, redzot divus gejus skūpstāmies vai tikai iedomājoties, kā viņi «to» dara. Tomēr svešā vai «nenormālā» nepieņemšana neizslēdz iecietību pret šo pašu «svešo». Savukārt bez iecietības pasaule pārvērstos par lopu kautuvi, kurā viens otru slaktētu citādāk domājošie, citādāku dzīvesveidu piekopjošie, citādāk… Čaikovska mūziku, Kanta filosofiskos traktātus, Vorhola popartu, Vailda vai Cvetajevas darbus mēs taču nenoliedzam tikai tāpēc, ka to radītāji ir bijuši citādāk seksuāli orientēti.
Iecietības robežas novelk vardarbība. Piemēram, viendzimuma pāriem atļaut adoptēt bērnus nozīmē atļaut vardarbību pret šiem bērniem. Tā būtu viņu dvēseļu kropļošana.
Ilūzijas par to, ka tuvāko divdesmit vai pat desmit gadu laikā Latvijā netiks atzītas viendzimuma «laulības», tomēr nevajadzētu lolot. Politikai bieži ir maz sakara ar sabiedrības vairākuma viedokli. Likumu «samērošana» Eiropas Savienības valstīs ir neizbēgama. Ja vien nesabrūk Eiropas vienotās valsts ideja.
