Molenbekā ļaudis sanāca mītiņā, lai pateiktu, ka viņi nav teroristi.
Palaikam reģionālajiem žurnālistiem tiek dota iespēja izglītoties semināros ES administratīvajā centrā – Beļģijas galvaspilsētā Briselē. ES galvgalī saprot, ka sabiedrībai ar žurnālistu palīdzību jāstāsta par savienības institūciju darbu un arī izaicinājumiem, pretējā gadījumā briest eiroskepse. Līdz 28 valstīm izaugusī valstu savienība (sākotnēji 1950. gadā bija tikai sešas), kas tika radīta ar mērķi sekmēt mieru un attīstību daudz cietušajā Eiropā, tādējādi vājinās. Taču šoreiz seminārs, ko Latvijas reģionālajiem žurnālistiem kopā ar pašvaldību darbiniekiem Eiropas Komisija (EK) rīkoja Briselē no 16. līdz 19. novembrim, paliks prātā nevis ar balsstiesīgo aktivitātes lejupslīdi līdzšinējās Eiroparlamenta vēlēšanās vai 2016. gadā Lielbritānijā paredzēto referendumu par izstāšanos no ES, bet gan ar bažām par Eiropas valstu pilsoņu drošību un mūsu vērtību ilgtspēju. Gan lietpratēju vadītajās nodarbībās, gan pašā Briseles gaisotnē juta nemieru par mūsu nākotni. Parīze, kur 13. novembra vakarā teroristi nogalināja 129 cilvēkus, atrodas vien pusotras stundas ātrvilciena braucienā no Briseles. 2014. gada maijā terora akts, kurā tika nogalināti četri cilvēki, notika pie Briseles ebreju muzeja.
17. novembrī, pamatojoties uz 2007. gadā Lisabonā noslēgto ES līgumu, Francija pirmo reizi ES vēsturē lūdza dalībvalstis sniegt tai nepieciešamo, tostarp arī militāro, palīdzību. Vēl politiķi, militāristi un drošībnieki skaidro, kā kurš konkrēti varētu palīdzēt. Savukārt Briselē pagājušajā nedēļā bija izsludināts vidēji augsts jeb «dzeltenais» terorisma draudu līmenis. Tika atcelta draudzības spēle futbolā starp Spānijas un Beļģijas izlasēm, taču metro darbojās, vecpilsētā spēlēja ielu muzikanti, klīda tūristi, un 19. novembra rītā mūsu grupa mierīgi aizlidoja mājās. Bet 20. novembrī Beļģijas valdība Briselē noteica augstāko jeb «sarkano» terorisma draudu līmeni. Tagad, sekojot ziņām, nākas šaubīties, vai šonedēļ tāds seminārs kā mūsējais tur maz būtu sanācis.
NATO štābs kā četras bibliotēkas
16. novembra vakarā ceļā no Briseles lidostas uz viesnīcu mūsu grupas vadītājs ieteica uzlūkot jaunbūvi, kas vizuāli atgādina Nacionālās bibliotēkas ēku Rīgā. No ielas malas apmēram divsimt metru attālumā paceļas četri «stikla kalni», kas gan ir lēzenāki un zemāki, taču garāki un ietilpīgāki par vienu mūsējo Gaismas pili. Tika paskaidrots, ka tas ir jaunais NATO štābs Eiropā. Pretējā ielas pusē ar vairākiem desmitiem valstu karogu (tostarp Latvijas) bija arī kantaini pirms gadiem četrdesmit izbūvētais vecais štābs, kas pagaidām vēl tiek izmantots.
Beļģijas karavīru patruļu jau pirmajā vakarā pamanījām, braucot garām EK krusteniskajai galvenajai ēkai, pie kuras atrodas politiķa un ES dibināšanas rosinātāja Roberta Šūmaņa (1886–1963) piemiņas akmens. Pie karavīru un policistu klātbūtnes Briselē gan ir pieraduši kopš janvāra, kad Parīzē notika teroristu uzbrukums žurnāla «Charlie Chebdo» redakcijai. Bruņumašīnas, kādas Briseles ielās redzamas aizvadītās sestdienas ziņu bildēs, pirms nedēļas vēl nemanīja.
«Eiropas nauda» nepalielinās
Mūsu semināra programma bija sastādīta pirms 13. novembra teroraktiem, un pirmais tās temats bija par kohēzijas politiku jaunajā septiņgadē, kas sākās pērn un turpināsies līdz 2020. gadam. Kohēzijas politikas mērķis jau paliek vecais, 1957. gadā ES dalībvalstīm izvirzītais, proti, samazināt ekonomiskās un sociālās attīstības atšķirības starp ES reģioniem. Piemēram, Nīderlandē iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir apmēram trīsarpus reizes lielāks nekā Bulgārijā un nepilnas divas reizes lielāks nekā Latvijā. Nodarbinātības rādītājs vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem Zviedrijā ir gandrīz 80 procentu, turpretī Grieķijā – 53 (Latvijā – ap 70 procentu).
Runājot par to, kas Latvijai jāsasniedz līdz 2023. gadam, tika atzīmēts, ka apmēram uz pusi vajadzētu samazināties to ceļu kopgarumam, kas ir sliktā un ļoti sliktā stāvoklī. Saistībā ar valsts galvenajiem autoceļiem pozitīvajam samazinājumam vajadzētu būt vēl lielākam – apmēram 4,5 reizes, salīdzinot ar 2012. gadu. Šajā laika posmā būtu jāuzlabojas arī vides tīrībai. 2013. gadā centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumi bija pieejami 1,28 miljoniem Latvijas iedzīvotāju (prezentācijā tika dots pilnīgi precīzs skaitlis –1 279 578), turpretī 2023. gadā tam vajadzētu būt 1,38 miljoni. Kā jau daudzkārt uzsvērts, prioritātes ES atbalsta saņemšanai turpmāk būs izglītība, pētniecība, tehnoloģiju attīstība, inovācijas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pieejamība.
Runājot par Latvijas pieredzi kohēzijas politikas īstenošanā, tika minēts, ka iepriekšējā plānošanas periodā (no 2007. līdz 2013. gadam) no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Sociālā fonda mūsu valstij bija pieejami 4,53 miljardi eiro. Šajā plānošanas periodā (no 2014. līdz 2020. gadam) Latvijai būs pieejams 4,51 miljards eiro. Rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, tas gan var iznākt vairāk.
EK atzīst solidaritātes nodokli
Runājot par ES kopējo politiku enerģētikā, tika minēti pieci galvenie principi. Pirmais – solidaritāte un savstarpēja uzticēšanās, vienota pozīcija attiecībā pret trešajām valstīm. Dzīvē tas gan neiet tik vienkārši. Piemēram, Vācija, kas gāzi no Krievijas saņem pa 2011. gadā Baltijas jūrā ieguldīto vadu «Nord Stream», par šo kurināmo maksā mazāk nekā Latvija.
Otrais princips – ES enerģētikas sistēmai jābūt ciešāk savstarpēji integrētai – skaidri iezīmējas 2006. gadā Baltijas jūrā ieguldītajā elektrokabelī «Estlink», kas savieno Igauniju ar Somiju. Tā Igaunijā elektrība ir lētāka nekā Latvijā un Lietuvā. Tagad gan top 450 kilometru garais jūras kabelis «Nord Balt», kas savienos Lietuvu un Zviedriju. Tādējādi elektrības cenas varētu pazemināties arī mūsu valstī.
Trešais un ceturtais ES kopējās politikas princips noteic, ka enerģijas ražošanai jābūt videi draudzīgai, kā arī konkurētspējīgai un inovatīvai. Taču piektais paredz sabiedrības aktīvu līdzdalību enerģētikas problēmu risināšanā. EK atbalsta arī saules bateriju uzstādīšanu uz māju jumtiem, tā decentralizējot enerģijas ražošanu. Tika atzīmēts, ka Rīgā uz Nacionālās bibliotēkas jumta paredzētās saules baterijas tā arī palikušas neuzstādītas.
EK pārstāvis atzinīgi vērtēja Latvijas 2016. gada budžetu, par ko Saeima galīgajā lasījumā balsos 30. novembrī. Tika uzteikta Latvijas vēlme ieviest solidaritātes nodokli, ko maksātu personas, kuru gada ienākumi pārsniedz 48,6 tūkstošus latu.
Latvijā pensijām naudas pietikšot
Atsevišķa saruna bija veltīta ES pensiju politikai. Izrādās, Briselē ir saņemtas sūdzības no latviešu pensionāriem, kuri uzskata, ka viņu pensijas ir pārāk mazas. Tika skaidrots, ka pensiju aprēķināšanas formula ir katras valsts pašas ziņā, EK tikai seko valsts finanšu līdzsvarotībai, analizējot pensiju sistēmas un veselības aprūpes ilgtspēju. Visā Eiropā sabiedrība noveco, bet vismaz Latvijā, pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, tuvākos piecdesmit gadus pensijām naudas vajadzētu pietikt. Taču šāda paļāvība rodas tādēļ, ka Latvijā maksātās algas, no kurām aprēķina pensijas, ir mazas. Daudz neapmierinātu vēlētāju ar mazām pensijām – tāds var izrādīties risks Latvijas attīstībā nākotnē. Vairākās ES valstīs pensiju politika tiek vētīta atbilstoši gaidāmajam cilvēka mūža ilgumam, kas tiek uzskatīta par progresīvu pieeju. Runājot par jauniešu bezdarba problēmu, EK tiek atzīts, ka tam tomēr nav sakara ar pensijas vecuma palielinājumu. Ja ekonomika attīstās, darba pietiek gan jauniem, gan veciem.
Jāpiebilst, ka sarunas ar EK pārstāvjiem pēc tradīcijas notiek, neminot viņu vārdus. Tā tiek noņemta personīgā atbildība par pārpratumiem, kas varētu rasties EK politikas skaidrojumos.
ES atbalsts derētu darba devējiem laukos
Uz sarunu ar mūsu grupu bija ļoti noskaņots pieredzējušais britu izcelsmes EK pārstāvis, kurš strādā lauksaimniecības jomā. Stāstot par platību maksājumu vēsturi, viņš centās pamatot, kāpēc Latvijas zemniekiem tie ir vieni no mazākajiem. Proti, mūsu zemnieki var atļauties maksāt strādniekiem, sākot no 18 eiro dienā (šādi mēnesī sanāktu minimālā alga), bet Lielbritānijā zemākais slieksnis ir 10 eiro stundā. Jautāts par to, vai ES atbalsta politiku lauksaimniekiem varētu saistīt ar nodarbinātību (vairāk tiktu atbalstīti tie lauku uzņēmēji, kas dod vairāk darbavietu un galu galā rūpējas arī par to, lai neiznīkst lauku skola), EK pārstāvis atzina, ka pagaidām tā nav. Viņš minēja, ka Lielbritānijā beidzamajos trīsdesmit gados ir reizes piecpadsmit sarucis to cilvēku skaits, kas nodarbojas ar lauksaimniecību. Vai Latvijā netrūkst to, kas vēlētos strādāt laukos? Mūsu atbilde bija, ka netrūkst gan.
Lai vācieši rāda piemēru
Runājot par bēgļiem un nelegālajiem imigrantiem, EK ierēdņi šo problēmu nodala no terorisma draudiem, kaut, protams, ir diezgan acīmredzami, ka tagadējie teroristi Eiropā nākuši no imigrantu vidus. Eiroparlamenta deputāte Iveta Grigule, ar kuru mūsu grupai bija tikšanās, atzina, ka neatbalsta bēgļu kvotu noteikšanu Latvijai. «Jo vairāk mēs uzņemsim, jo vairāk mums tos vēl liks uzņemt,» prognozēja deputāte. Viņa asi kritizēja ASV, kas, «eksportējot demokrātiju», atbalstot valdības opozicionārus Ēģiptē, Lībijā, arī Sīrijā, radījušas nemierus un līdz ar to bēgļu plūsmu uz Eiropu. Šajā ziņā viņas domas sakrita ar deputātu Andreju Mamikinu, kurš gan atzīst, ka Latvijai vajadzētu uzņemt bēgļus un filtrēt imigrantu plūsmu, atdalot tos, kuri cietuši no kara, no tiem, kuri vienkārši cenšas nokļūt valstī ar augstāku dzīves līmeni. A.Mamikins kā nomierinošu joku stāstīja, ka nelegālie migranti aizbēguši no kāda lietuviešu ierēdņa, kas bija ieradies bēgļu nometnē, lai risinātu lietas par vairāku personu pieņemšanu Lietuvā.
Liela neziņa ir par to, kā rīkoties ar atsijātajiem imigrantiem, kas neatbilst bēgļa statusam un visbiežāk savus dokumentus slēpj. Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere minēja, ka varētu palīdzēt interviju metode, kas gan prasa augstu intervētāju kompetenci. Pēc viņas domām, liela daļa atbildības par nelegālo imigrantu problēmas risināšanu būtu jāuzņemas Vācijai, kas sākotnēji vēlīgi veicināja svešzemnieku straumi.
Visgarākā rinda pie islāma skolotāja
Par to, kā tagad rit dzīve Briselē, kur divas trešdaļas iedzīvotāju nav dzimuši šajā pilsētā un apmetušies daudz ieceļotāju no Tuvo Austrumu valstīm, Āfrikas, pastāstīja kāda latviešu paziņa (viņa vēlējās palikt anonīma), kas strādā vienā no ES institūcijām. Viņas ģimene ir palaidusi savus bērnus katoļu skolā, jo Briseles pašvaldības skolā vairums skolēnu nāk no imigrantu ģimenēm un šo bērnu sekmes ir zemākas. «Starp imigrantiem ir gan inteliģenti, gan mazāk inteliģenti cilvēki, tomēr vairums savu bērnu sekmēm neseko. Vecajā skolā uz vecāku sapulci klasē, kur ir 18 bērnu, atnāca tikai pieci,» stāsta Briseles iedzīvotāja. Kad kāda māte jautājusi skolotājai, kāpēc viņas atvasei tik sliktas atzīmes, viņa atbildējusi: «Neuztraucieties! Mūsu klasē visiem ir sliktas atzīmes.»
Latviete spriež, ka imigrantu ģimenēs nav arī tik viegli sekot sekmēm, jo bērnu ir daudz. Tomēr viņa novērojusi, ka arābu vai marokāņu māte, kas parkā, pieskatot bērnus, sēž rotaļu laukuma malā, neaizrādīs savai atvasei, ja tā sāks mētāties ar akmeņiem vai darīs ko citu nepieņemamu. Savukārt mājās imigrantu bērniem nereta nodarbe esot vardarbīgas datorspēles. Tā novērojis kāds latviešu bērnu draugs, kura vienīgie klasesbiedri iepriekšējā skolā palikuši no imigrantu ģimenēm. «Vecajā skolā vecāki varēja izvēlēties, kādu reliģijas vai ētikas novirzienu bērns mācīsies. Un visgarākā rinda bijusi pie skolotāja, kurš māca par islāmu, uz pusi mazāka – katoļiem. Tad vēl daži protestanti, pareizticīgie un tie, kuri mācās vienkārši par morāli,» stāsta latviete.
18. novembra vakarā, kad, šķiet, nekāds plašāks Latvijas Proklamēšanas dienai veltīts pasākums Briselē nenotika, es ar metro devos uz Molenbekas rajonu, kas diemžēl kļuvis pazīstams ar to, ka tur mitinājušies Parīzes teroraktos iesaistītie noziedznieki. Noejot vairākus kilometrus starp trim metro stacijām, neko sevišķu nemanīju. Tiesa, nelielajos veikaliņos valdošās bija Austrumu valodas, bet, ja tu taisies ko pirkt, tevi laipni apkalpos, arī sarunājoties angliski. Ielās gan nemanīja neviena fizkultūrieša, kādi nereti vakaros redzami skrienam Briseles centrā. Tajā dienā Molenbekā notika arī mītiņš, kurā vairāki simti sapulcējušos izteica līdzjūtību Francijas teroraktos cietušajiem. ◆
