Jauns darba posms uzsākts sociālās aprūpes centrā «Zemgale».
Jauns darba posms uzsākts sociālās aprūpes centrā (SAC) “Zemgale”. Aktivitātes, kas paredzētas projektā “Sociālās rehabilitācijas programmas izstrāde un ieviešana SAC “Zemgale” invalīdiem”, ir sākušās. Sadarbībā ar Eiropas sociālo fondu un Sabiedrības integrācijas fondu tā īstenotājs ir Jelgavas rajona Padome.
Šo posmu ieskicējot, 6. oktobrī notika seminārs, kas pārsteidza ar uzņēmēju plašu iesaistīšanos.
Ar projekta aktivitātēm klātesošos iepazīstināja SAC “Zemgale” direktore Astrīda Kroģere, izsakot arī pateicību Ozolnieku novada uzņēmējiem, kas bija atraduši laiku piedalīties seminārā.
Apvienības “Apeirons” projektu vadītājs Kārlis Viša aicināja domāt par to, kas ir dzīves kvalitāte. Tradicionāli uz jautājumu, kāpēc tu strādā, cilvēki atbild, – lai būtu iztikas līdzekļi, tomēr tas ir par maz augstai dzīves kvalitātei. “Desmit reižu ir jāatbild uz jautājumu – kāpēc es strādāju. Vai es strādātu, ja man katru mēnesi būtu nodrošināti 500 latu un “Santa Barbaras” kārtējā sērija?”
Kvalitatīvai dzīvei nepieciešama personīga motivācija. Tā “atnāk” tad, kad saprotam, ka darbs mums sagādā labsajūtu, veicina mūsu attīstību, sniedz arī morālu gandarījumu. Vārds “ambīcijas” bieži tiek negatīvi interpretēts, bet, lai kaut ko sasniegtu, tās ir nepieciešamas. Sociologi atzīst, ka pētījumu rezultātā nācies secināt, ka 58 procenti cilvēku nav piepildījuši savas ambīcijas, tādējādi viņi nav piepildījuši dzīvi ar to saturu, pēc kā paši ilgojušies. Tāpēc ne vienmēr var spriest pēc formulas – ja bez kājām, tad nelaimīgs, ja ar kājām, tad laimīgs. Svarīgākā ir attieksme pret dzīvi un iespējām. “Eiropas prakse pierāda, ka par smagāko invaliditāti uzskatāma garīga atpalicība un neredzīgums. Pārējo situācija ir pielāgojama, protams, tas nemaksā lēti. Nepieciešama resursu apzināšanās. Ja restaurators zaudējis labo roku, tas vēl nenozīmē, ka viņš, pateicoties savām iemaņām un zināšanām, nevar attīstīt arī kreiso roku, lai strādātu iemīļotu darbu. Tas prasa laiku, resursus, bet ir izdarāms,” pārliecināts “Apeirona” projektu vadītājs.
“Dzīves kvalitāte reizē ir subjektīvs un objektīvs rādītājs. Objektīvi spriežot, dzīves kvalitāte vērtējama pēc tā, vai cilvēkam ir darbs un brīvais laiks. Šiem rādītājiem jāpievieno arī veselības aprūpe, sociālais atbalsts, izglītība, izaugsme, sociālais un ekonomiskais nodrošinājums.” Bet subjektīvi cilvēks var būt neapmierināts par savu stāvokli pat pie visnotaļ labiem objektīviem rādītājiem. Pozitīvisms ļauj veidot nākotni, pamatojoties uz pagātnes pieredzi.
Seminārā pieredzē dalījās Jaunsvirlaukas pagasta Pieaugušo izglītības centra vadītāja Inese Cinovska, Jelgavas Reģionālā pieaugušo izglītības centra uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste Daina Kanaška, Nodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas filiāles vadītāja pienākuma izpildītāja Irēna Vilciņa, aģentūras “Tukuma Sociālās palīdzības koordinācijas centrs” direktore Sarma Upesleja. Semināru noslēdza SAC “Zemgale” klients invalīds Francis Ignatāns.
