Zemgales metropolē Jelgavā svešu tautu karapulki, nākdami no visām pasaules malām, jau senatnē ir postījuši gan pils akmeņu vaļņus, gan pilsētas salmu jumtus.
Zemgales metropolē Jelgavā svešu tautu karapulki, nākdami no visām pasaules malām, jau senatnē ir postījuši gan pils akmeņu vaļņus, gan pilsētas salmu jumtus. Otrais pasaules karš nopostīja gandrīz visu pilsētu. Taču Jelgava arvien ir atjaunota.
Vecos aprakstos atrodam ziņas, ka Jelgavas vietā atradusies maza Mītavas pils priekšpilsētiņa. Tās iedzīvotāji bieži cietuši no ienaidnieku apciemojumiem. Pirmie iedzīvotāju nami atradušies ap divām ielām. Pilsētiņai apkārt bijis liels mežs. Namu skaits 80 līdz 90. Pilsētiņas attīstīšanā daudz darījis hercogs Fridrihs. Viņa laikā iekārtotas vairākas jaunas ielas, ierādīta un atzīmēta vieta tirgus laukumam.
Koka laipas un akas
1593. gadā izdotajā rātes rīkojumā pavēlēts gājēju ērtībām gar ielu malām ierīkot koka laipas. Esot kauns dzīvot tādā pilsētā, kur grāvju un mēslu dēļ uz ielas kaimiņš nevarot aiziet pie kaimiņa. Bērni dažreiz paliekot uz ielas, iestiguši dubļos.
Lai varētu apkarot ugunsgrēkus, pa desmit nomniekiem kopā bija jāizrok viena aka.
Nebruģētās ielas
Ielas senajā Jelgavā nebija bruģētas. Pavasaros un rudeņos tās pārklājušās ar dziļu dubļu kārtu, bet vasarās ļoti putējušas. Pilsētas iedzīvotāji visus netīrumus un atkritumus izsvieduši ielas vidū. Saprotams, šādos apstākļos plosījās slimības. Gruntsūdens bija piesārņots, un epidēmijas laikā pilsētas iedzīvotāji mira kā mušas.
Jēkaba kanāls
Ar hercoga Jēkaba kanāla izrakšanu cauri pilsētai tās iedzīvotāji saņēma tīru ūdeni no Svētes.
Sākumā saslimšana mazinājās. Bet ielu netīrība iznīcināja visus dabas dotos labumus. Pilsētas iedzīvotāji visu to, ko agrāk izgāza uz ielām, sāka gāzt kanāla ūdenī.
Iedzīvotāju skaits sevišķi auga hercoga Jēkaba laikā. 1658. gadā skaitījās 800 ēku un dzīvoja 8 9 tūkstoši cilvēku. Par ielu bruģēšanu vēl nedomāja.
Nedaudz bruģēšanas darbus ar laukakmeņiem uzsāka tirgus laukumā 1693. gadā. Tā kā tirgus laukums atradās pie kanāla un dzirnavu dīķa, ūdenskrātuvju pārplūšanas reizēs laukums pārvērtās par nepārejamu purvu.
Ar diviem akmeņiem
Pirmos ielu bruģēšanas darbus sāka hercoga Pētera laikā. 1791. gadā viņš izdeva pavēli, kurā noteica, ka līdz nākamā gada septembrim namsaimniekiem sava īpašuma robežās ielas jāpārklāj ar laukakmeņiem. Rīkojums netika izpildīts, jo Jelgavas apkārtnē laukakmeņu nebija. Pievešana no tālākiem apvidiem nebija iespējama transporta trūkuma dēļ.
1796. gadā valdība tomēr atrada izeju noteica, sākot ar 1. maiju, katram zemniekam, vai viņš piederētu pie kroņa vai privātās muižas, braucot uz Jelgavu, ņemt līdzi divus akmeņus pilsētas ielu un laukumu bruģēšanai. Tie nokraujami vārtu sargu norādītajā vietā. Pavēle nolasāma trīs svētdienās visās baznīcās no kancelēm, to arī izsūtīja pa muižām.
Pilsēta bez zagļiem
Kāda ceļotāja piezīmēs atrodams ieraksts par dzīvi Jelgavā 1796. gadā. Tur stāstīts, ka Jelgavas pilsoņi dzīvojot samērā labi. Katrai mājai apkārt esot neliels dārzs, tāpēc Jelgava izskatoties diezgan liela. Ēkas lielākoties vienstāva, tikai dažas divstāvu.
Pilsoņi durvis turot neaizslēgtas. Nedzirdot par zagšanas gadījumiem. Tikai pēdējā laikā dažreiz krieviņi palaižot nagus. Pilsētas iedzīvotāji slikti satiekot ar muižniekiem un krievu garnizonu.
Nelīdzenais bruģis
Pamazām Jelgavas dubļainajās ielās sāka krāties akmeņu kaudzes. Sākumā šis pirmais ielu bruģis nebija sevišķi gluds. Bieži ielu vidū atradās lielāki akmeņi.
Dubļu laikā kājnieki devās uz priekšu, lēkādami no akmeņa uz akmeni. Braucējiem bija ļoti jāuzmanās, lai lielos akmeņus apbrauktu.
Tumšās ielas
Tumšajās naktīs nekāda iešana vai braukšana pa šīm ielām nebija iespējama. Ielu apgaismojums bija nabadzīgs. Katras ēkas sienā virs durvīm dega laterna ar sveci. Desmitos vakarā sargs to lika izdzēst, jo baidījās no ugunsgrēka.
Ar laiku galvenās ielas izbruģēja ar apaļiem akmeņiem. Iekārtoja trotuārus. Pēc 1889. gada bruģēšanai izlietoja arī zviedru kaltos akmeņus. Ar tiem izbruģēja ielas vidusdaļu, kur bija dzīvāka kustība.
Šobrīd agrākajā izskatā ir palikusi Vecpilsētas iela (agrākās Lielās ielas daļa), kur redzam ielu bruģi ar apaļajiem un kaltajiem akmeņiem.
Mainās vārdi un izskats
Gadu gaitā daudz mainījušies ielu nosaukumi. Tā, tagadējā Dobeles iela agrāk saukta: Jaunā Mīlas, Pētersiļu, Žīdu, Dobeles, Revolūcijas iela. Tagadējā Lielā iela agrāk saukta: Platā, Lielā, Vadoņa, Hitlera, Ļeņina iela. Līdzīgi mainījušies nosaukumi arī citām ielām.
Atjaunojot sagrauto Jelgavu pēc Otrā pasaules kara, ielas iztaisnoja, paplašināja un pagarināja. Vecās pirmskara ar akmeņiem bruģētās ielas pārklāja ar asfaltbetonu. Pārkārtojot Jelgavas ielas, daudz apaļo un kalto akmeņu no tām pārdeva individuālo māju būvētājiem. Daļu izmantoja dekoratīviem mūriem. Tā, pilsētas centrā paaugstinājums, uz kura atradās Ļeņina piemineklis, būvēts no kaltajiem akmeņiem, kas izņemti no ielām.
Izmantotā literatūra: J.Juškevica «Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē» un N.Ķaunes «Vecā Jelgava».
