6. Senās mūzikas festivāla izskaņā notiek kolektīvu koncerti dažādās Latvijas vietās, pirmdienas vakarā – Jelgavas pilī.
6. Senās mūzikas festivāla izskaņā notiek kolektīvu koncerti dažādās Latvijas vietās, pirmdienas vakarā – Jelgavas pilī.
Festivāla ievadā jaunums bija Mežotnes pils pievienošanās galvenajām norises vietām Bauskas un Rundāles pilij. Tiesa gan, tur bija tikai divi koncerti Ainas Kalnciemas (klavesīns) un igauņa Andresa Mustonena (vijole) sniegums, sākot festivālu, un vīru kora «Nabat» pareizticīgo garīgās mūzikas koncerts.
Daudz plašāks koncertu klāsts šogad notiek Rīgā: no «Schola Cantorum Riga» koncerta Anglikāņu baznīcā 16. jūlijā līdz «Canto» un «Ludus» koncertam rīt, 23. jūlijā, turpat. Rīga bija vienīgā vieta, kur uzstājās viens no festivāla ievērojamākajiem dalībniekiem angļu kolektīvs «The Hilliard Ensemble». To patlaban ieinteresējusi arī Austrumeiropas viduslaiku un renesanses mūzika.
Grūti ietilpināms saturā ir pat vienkāršs koncertu uzskaitījums, kur nu vēl katra koncerta apskats. Katrā ziņā daudzveidība bija emocionāli un tēlaini bagāta, kas ir unikāla festivāla iezīme.
Senās mūzikas festivāla koncerti daļēji ir tematiski grupēti saistībā ar to norises vietām. Tā kā Rīgā koncerti pārsvarā bija baznīcās, arī to programmās dominēja garīgā mūzika. Bauskas pils koncertu programmās pārsvarā bija festivāla vissenākā – viduslaiku mūzika un baroks -, kas atbilda vecajiem pils mūriem un drupām. Saturā bija gan meditatīva garīgā mūzika, gan laicīgā, ieskaitot seno deju mūziku. Latvijas, Vācijas, Zviedrijas un Igaunijas kolektīvu sniegumā muzikāli bija pārstāvēta gandrīz visa Eiropa. Tas viss klausītāju uz kādu laiciņu aiznesa citā laikmetā.
Bauskas pilī
Apsveicami, ka izpildītāji par to bija padomājuši arī ārēji ar savu izskatu un teatralitāti, tas senās mūzikas festivālos jau kļuvis par pozitīvu, festivāla seju veidojošu tradīciju.
Sestdien Bauskas pils atjaunotās daļas landtāga zālē muzicēja latviešu «Schola Cantorum Riga» (ar jelgavnieku A.Reini sastāvā) un vācu sieviešu blokflautu kvartets «Hamburger Blockflöten Ensemble» tas pats ansamblis, kas pirmdien muzicēja Jelgavas pilī, tikai Bauskā skanēja vairāk reliģiska programma.
Pārsteidza pagaidām vēl jaunā kolektīva, «Schola Cantorum Riga», meistarība, ko uzslavēja arī ārzemju mūziķi, festivāla dalībnieki, kas noklausījās šo pašmāju kori ar ansambli. Pils pagalmā kopīgi uzstājās Latvijas ansambļi «Canto» un «Ludus», ļoti interesantais un atraktīvais vācu kolektīvs «Poeta Magica», kurā katrs dalībnieks, spēlēdams dažādus instrumentus, bija kā cilvēks orķestris, un igauņu ansamblis «Hortus Musicus». Pēdējais bija gan ārēji krāšņs, gan saturā bagāts, gan arī ar vizuālu gaismu šovu: saulrietā gar vecajiem pils mūriem iemirdzējās svecīšu simti, bet to vainagoja uguņošana mūzikas pavadībā. Ja kādu slikto laika apstākļu dēļ neapmierināja noslēguma koncerts Rundālē, šo vilšanos viņa atmiņās kompensē Bauska.
Rundāles pilī
Bauskā bija eksotiskākā festivāla daļa, bet klasiskāka virtuozitātes parāde sekoja Rundāles pilī.
Krievijas baroka meistaru elite bija Maskavas baroka solistu ansamblis, kas nupat kā varbūt būs apvienojies zem nosaukuma «Ave Maria». Katrs ansambļa dalībnieks ir ar savu solokarjeru un virtuozs savā jomā. Vokāla solisti bija gados jaunais Viskrievijas konkursa laureāts Nikolajs Borčevs un ansambļa mākslinieciskā vadītāja, Francijas Starptautiskā vokālistu konkursa laureāte Marija Arija dāma, kas ar savu dziedāšanu bija slavena bijušajā Padomju Savienībā jau pirms senās mūzikas festivālu sākšanas.
Tikpat slavena bija arī kolektīva programma no Persela un Hendeļa līdz Mocartam. Populāra programma kvalitatīvā, suģestējošā sniegumā. Kolektīva instrumentālajā saturā tā seju raksturoja mazās, transportējamās ērģeles, ko spēlēja Maskavas Valsts konservatorijas docents Aleksejs Paršins.
Latvijas koris «Semi; Chorus» savā ikdienā, kā sacīja diriģents, jaunais, panākumiem bagātais Ivars Cinkuss, repertuārā iekļauj arī vēlāku laiku klasiku, taču Senās mūzikas festivālam bija īpašs repertuārs ar garīgo mūziku. Koris pārsteidza ar meistarību solopartijām.
Deju izrādi Rundāles pilī sniedza lietuviešu ansamblis «Camargo Dancers» ansambļa «Ludus» pavadījumā. Meistaru apvienība bija somu trio, kurā katrs mūziķis vada savu kolektīvu: vijolniece Sirka Līza Kākinena («Avanti ensemble», «Collegium Vocale», «La Chapella Royale»), ērģelnieks un klavesīnists Ansis Matila («The Sixth Floor Orchestra») un violas da gamba spēlētājs Mika Suikonens («Battalia»).
Tās dienas zvaigznes bija arī angļu trio «Tragicomedia», kas gan šoreiz nepārsteidza ar baroka operas uzvedumu, bet bija vienīgais festivāla kolektīvs, kas violas da gamba un lautas pavadījumā ar «The Hilliard Ensemble» dalībnieka Džona Potera vokālu izpildīja seno angļu komponistu mūziku. Laikā, kad slavenāka kļuvusi īru un skotu senā un folkmūzika, šāda angļu senā mūzika ir kā svaigs lietutiņš uz Stounhendžas akmeņiem.
Dāņu kolektīvs «Capella Hafniensis» latviešu zināšanai jāatklāj kā dāņu nacionālais lepnums, kas ticis uzticēts mūsu vērtējumam un baudījumam. Patiesu mūzikas fanātiķu ansamblis ar 16. un 17. gadsimtu sakrālo un laicīgo mūziku.
Diemžēl lietus Rundālē sabojāja vakara noslēguma koncertu ar uguņošanu pils parkā. Slavenus klasikas darbus Latvijas Kamerorķestris spēlēja uz pils kāpnēm gaitenī.
Jelgavas pilī
Neaprakstāma dāvana ir Senās mūzikas festivāla rīkotāju lēmums atsevišķus koncertus izkaisīt pa valsti. Pirmdien, 20. jūlijā, Jelgavas pils aulā muzicēja un dziedāja vācu kolektīvs «Hamburger Blockflöten Ensemble». Koncerts bija iecerēts pils saliņā, taču tika pārcelts telpās, jo blokflautas kā smalks instruments bija jātur precīzā temperatūrā uz apsildāmiem spilveniem. No ansambļa repertuāra piecas programmas ir tiražētas kasetēs un kompaktdiskos.
Hamburgas blokflautu ansambļa koncertā skanēja 15., 16., 17. un 20. gadsimta mūzika. Senās mūzikas saturā bija vācu, franču un angļu autoru darbi. Kā maza «garšviela» kalpoja arī pāris slavenu klasisku romantisko kompozīciju un Austrumu mūzika. Skanēja pašas ansambļa vadītājas Renātes Kelletatas četras meditatīvas miniatūras pēc japāņu haiku dzejas. Interesants bija mūsu gadsimta pirmās puses džeza un šlāgeru apdaru sniegums uz zemo toņu lielajām blokflautām.
Publikā bija ne vien saujiņa senās mūzikas cienītāju, bet plašāks pulks jelgavnieku.
Senās mūzikas festivālu grūti aprakstīt vārdos. Brīžam muzikoloģiska analīze vai mūzikas vēstures piesaukšana šķiet pat kā zaimi tai gaisotnei, kas valdīja Bauskā un Rundālē.
Atsevišķu apskatu ar mirkļiem no festivāla gaidiet «Zemgales Ziņu» sestdienas numurā.
