Pēdējās dienās vairākās vietās pilsētas centrā apstādījumus masveidā pārņēmis milzīgs skaits sēņu. Speciālisti rosina tās nevākt pārtikai, bet gan priecāties, ka ierastās dobes uz īsu laiku līdz ziemai guvušas jaunus akcentus.
Pēdējās dienās vairākās vietās pilsētas centrā apstādījumus masveidā pārņēmis milzīgs skaits sēņu. Speciālisti rosina tās nevākt pārtikai, bet gan priecāties, ka ierastās dobes uz īsu laiku līdz ziemai guvušas jaunus akcentus.
Līdz šim neredzētu skatu iespējams vērot pie “Vivo centra”, kur garajās pusklājenisko kadiķu dobēs virs mulčējamā (augsnes nosedzēja) slāņa cita pie citas ciešos bariņos pulcējas mazas baltas sēnītes. Tādējādi izrotāti apstādījumi visā to garumā.
Kā vērtē Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātņu institūta asociētā profesore Ina Alsiņa, sēnes apstādījumos nav nekas neparasts. “Vairojoties ar sporām un izplatoties ar micēlija daļiņām, tās var aizceļot diezgan tālu,” I.Alsiņa pieļauj, ka viešņas ap skujeņiem sākušas parādīties tādēļ, ka augsnē nokļuvušas vai nu ar kūdru, vai mulču – sasmalcinātajām priežu mizām. Jāpiebilst, ka šovasar minētajās dobēs virskārtu atjaunoja, uzberot svaigas mizas. No sēņu sugas atkarīgs, cik ātri tās vairojas. Ir pat tādas, kas neilgā laikā var pārņemt desmitiem un simtiem metru plašu teritoriju.
Kā skaidro Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja mikoloģe (pēta sēnes) Inita Dāniele, viens no variantiem, ka ap kadiķiem ieperinājušies bumbierveida pūpēži. Tie ļoti labi jūtas uz koksnes atliekām, un priežu miza varētu būt pateicīga vide to izplatībai. Turklāt šādos apstādījumos raksturīga paskābināta zeme, kas tīkama lielākajai daļai sēņu. “Gadījušies ļoti labi apstākļi un piemērota vide,” saka speciāliste.
Kā nelūgtos dārza viesus ierobežot? I.Dāniele teic, ka par šādiem skatiem pilsētniekiem būtu tikai jāpriecājas, jo sēnes nekādu ļaunumu augiem nenodarīs. Tās gan sadala koksni, bet to ikdienā veic arī mikroskopiskās sēnes, kuras cilvēks nemaz nemana. Savukārt LLU Agrobiotehnoloģijas institūta lektore Aija Dižgalve atklāj, ka vienkāršs un labs veids, kā neļaut vaļu sēnēm, ir regulāri aprušināt mulčas kārtu.
