Līdz ar jauno mājvietu, kas pirms gada tika atklāta Dobeles ielā, un dažādām aktivitātēm seniori kļuvuši daudz sabiedriskāki un dzīvespriecīgāki, atzīst Pensionāru biedrības priekšsēdētājas vietniece Brigita Baškevica. 2012. gads Eiropā tiek atzīmēts kā aktīvas novecošanas un paaudžu solidaritātes gads. Arī Jelgavā visu gadu notiek pasākumi, vecākās paaudzes cilvēkus aktīvi iesaistot sabiedriskajā dzīvē. 28. septembrī Jelgavā tiks organizēts pirmais senioru festivāls, kas solās būt bagāts ar dažādiem pasākumiem – fiziskajām aktivitātēm, sacensībām, koncertiem un vakara balli. Pieteikties un piedalīties varēs jebkurš pilsētas pensionārs. Kūtrums – svešsPagājušajā vasarā ar vērienu tika atklāts Jelgavas Pensionāru biedrības paaudžu dienas centrs «Sadraudzība» un biedrība ieguva daudz plašākas telpas, kur darboties. Gada laikā realizēti vairāki būtiski projekti, kas palīdzējuši piepulcēt ievērojamu biedru skaitu – nu biedrībā aktīvi iesaistījušies jau 438 seniori.B.Baškevica uzskata, ka Jelgavā vecie ļaudis nav kūtri un arī iespēju, ar ko viņiem nodarboties, ir pārpārēm. «Skatoties uz centra darbību un to, cik mūsu te daudz, var secināt, ka seniori pilsētā ir ļoti aktīvi. Pie mums iespējams darboties 24 pulciņos, kas sadalīti pa dienām, un parasti cilvēki neizvēlas vienu, bet apmeklē divus, trīs un pat četrus. Ir dāmas, kas no rīta vingro, bet pēc pāris stundām nāk atpakaļ uz citu nodarbību. Pie mums brauc arī seniori no Svētes, Glūdas un citiem pagastiem. Pieprasījums ir tik liels, ka atsevišķās dienās centra telpās apgrozās vairāk nekā 100 cilvēku,» stāsta B.Baškevica.Jelgavas seniori ļoti rūpējas par savu veselību, jo vislielākais pieprasījums ir tieši pēc ārstnieciskās vingrošanas – tā tiek organizēta vairākās grupās. Var darboties arī deju pulciņos, dziedāt ansambļos, apmeklēt trenažieru zāli, spēlēt zolīti un prāta spēles, mācīties valodas, nūjot, dejot «biodejas», tiek organizētas ekskursijas un citas aktivitātes. Jelgavas 6. vidusskolā Pensionāru biedrības dalībniekiem ir iespēja bez maksas peldēt. Biedrībā vēlas iestāties pat tādi cilvēki, kas vēl nav pensijā, taču ir nosacījums – obligāti jābūt pensionāram. Pulciņus vada paši seniori, kuru vidū ir pieredzējuši pedagogi, vai arī jaunieši – augstskolu studenti un vidusskolu pēdējo klašu audzēkņi. Pensionāru biedrības dalībnieki ar savu klātbūtni ir pamanāmi teju visos pilsētas pasākumos, piemēram, sakopšanas un mežu stādīšanas talkās, labdarības akcijās, Pilsētas svētkos. Cīnās valstiskā līmenīJelgavas Pensionāru biedrības pārstāvji aktīvi darbojas arī Latvijas Pensionāru federācijā. «Daudz strādājām un nesen no labklājības ministres saņēmām solījumu, ka no 2013. gada oktobra Latvijā atsāksies pensiju indeksācija. Iepriekš mūs biedēja, ka tiks atcelta iespēja cilvēkiem doties priekšlaicīgā pensijā, bet, runājot un pārliecinot ministriju pārstāvjus, federācijai izdevies panākt, ka šo ieceri atliek, un tas ir vērā ņemams panākums. Patlaban cīnāmies, lai atjaunotu piemaksas pie pensijām, un ceru, ka ar neatlaidīgu darbu arī to izdosies panākt, jo valdība tomēr mūsos ieklausās,» atzīst Pensionāru biedrības priekšsēdētājas vietniece.Vecums nav šķērslisDaudzi B.Baškevicai jautā, vai viņa pati ir pensionāre, jo ir aktīva un sabiedriska dāma, kura prot labi izskatīties un ļoti par sevi rūpējas. Viņa stāsta, ka novecot nebaidās, jo katrs cilvēks ir tik jauns, cik jūtas. «Es peldu, nūjoju, dejoju, nodarbojos arī ar «biodejām», dziedu un vingroju. Uz vingrošanu nāku ar lielāko prieku, kaut gan no rītiem to daru arī mājās. Vienmēr esmu bijusi sabiedrībā un tur vēlos būt, arī aizejot pensijā. Mūsu centrā jūtos bezgala labi, jo te esmu aizņemta, dzīves piepildīta,» aizdomājas pensionāre. Viņa ir kā labais gariņš, kas uz biedrību no attālās Jelgavas nomales nāk kājām – pēc stundas gājiena pulksten astoņos ik rītu ir klāt. Apstaigājusi centru, izvēdinājusi telpas un sagatavojusi tās nodarbībām, viņa dodas uz trenažieru zāli, lai moži sāktu dienu.Biedrībā pie ziņojumu dēļa izlikts saraksts ar «apaļajiem» jubilāriem. Viņu vidū krietns pulciņš septiņdesmitgadnieku un vēl cienījamāka vecuma cilvēku. Viņi tiek sumināti un celti godā. Cilvēki nejūtas vientuļi, ir aktīvi, bet galvenais – skaisti noveco, un tas ir lielākais viņu ieguvums, stāsta B.Baškevica. Jūlijs biedrībai būs atelpas laiks, bet jau no augusta tā atsāks darbu un savā pulkā labprāt gaidīs arī citus pilsētas seniorus. Pensionāru biedrības dalībniecesAija Inne, vingrošanas pasniedzēja Seniori ļoti labprāt nāk un vingro. Vienu brīdi mūsu centrā darbojās četras vingrošanas grupas ar 17 dalībniekiem katrā. Divdesmit gadu esmu nostrādājusi skolā par vingrošanas un sporta skolotāju, tāpēc zinu, kā tas pareizi jādara. Veciem cilvēkiem ir ļoti svētīgi izkustēties – uzlabojas asinsrite, locītavu vingrums, stabilizējas koordinācija. Nodarbības vadu brīvprātīgi. Pati Pensionāru biedrībā darbojos no pagājušā gada, kad paliku viena. Te esmu cilvēkos, un te ir mana izdzīvošana, te ir ļoti jauka komanda un brīnišķīga vadītāja – Marija Kolneja. Sevišķu prieku sagādā tas, ka manām vingrotājām ļoti patīk darboties un viņas ir ārkārtīgi centīgas. Kādreiz pat jāpiebremzē, lai nenodara sev pāri. Kamēr varēšu – darīšu. Inta Rasnača, pensionēta matemātikas skolotāja Biedrībā esmu no janvāra un ļoti priecājos, ka saņēmos un iestājos. Labprāt izmantoju trenažieru zāli. Līdz tam pilsētā apmeklēju aerobikas nodarbības, bet tās maksāja naudu, taču te nav jāmaksā, kas pensionāram ir liels atspaids. Šeit es gūstu dzīvesprieku, ja negribas dzīvot, – jānāk uz šejieni un jādarbojas. Pēc nodarbībām uzreiz ir gaišāks skats uz dzīvi. Man bija arī sirds problēmas, bet, tā kā tagad katru dienu darbojos uz soļošanas celiņa un trenažieriem, jūtu, ka sirds kļūst stiprāka un ir retāki pārsitieni. Ceru, ka kādu laiciņu varēšu iztikt bez zālēm.
