Vilces pagasta pārvaldes vadītāja atzīst – viņas vislielākais lepnums ir pagasta iedzīvotāji.
Vilces pagasta pārvaldes vadītāja Anda Duge teic, ka pie viņiem ir ko redzēt – gan vēsturiski nozīmīgas vietas, gan dabas apskates objekti. Vilces muižas apbūve, pilskalns, senkapi, Blankenfeldes muiža un citas vietas, bet galvenais ir cilvēki, ar kuriem lepoties.
Pēc pārvaldes vadītājas stāstītā, iedzīvotāju skaits, līdzīgi kā citos Latvijas lauku pagastos, arī Vilcē arvien samazinās. Janvārī tas vēl bijis 1631, bet tagad jau aptuveni 1570. A.Duge atceras, ka apmēram pirms desmit gadiem bijuši vairāk par diviem tūkstošiem. «Turklāt no deklarētajiem, domāju, simts, ja ne pat visi divi simti, šeit nemaz nedzīvo. Ļoti daudzi jaunieši devušies uz ārzemēm, lai meklētu tur darbu,» spriež pārvaldes vadītāja. Liels atbalsts trūcīgajiem iedzīvotājiem bijusi tā sauktā simtlatnieku programma, kuras pirmajā gadā Vilces pagastā mēneša laikā bijuši pat 52 šīs aktivitātes darbinieki. «Viņi ļoti daudz izdarīja, bet otrs pluss tas, ka šajā laikā varēja atrast cilvēkus, kas ir uzcītīgi un labi strādā. Vairāki no tiem, kas tolaik iesaistījās šajā programmā, tagad jau strādā pagastā pastāvīgās darbavietās,» stāsta A.Duge.
Viņa uzskata, ka darbu tie, kas patiešām vēlas, var atrast, piemēram, SIA «Igate» smilšu un grants atradnēs vai kādā no daudzajām zemnieku saimniecībām.
Paveiktais iedvesmo
Viens no lielākajiem pagasta lepnumiem ir 144 hektārus lielais Vilces Dabas parks, ko apsaimnieko pagasta pārvalde un VAS «Latvijas valsts meži». Parkā ietilpst gan aizsargājami biotopi – nogāžu un gravu meži, upju straujteces, smilšakmens atsegumi, pārmitri platlapju meži, mēreni mitrās pļavas –, gan izsargājamas augu, bezmugurkaulnieku un putnu sugas. Tāpat Vilces muižas parks un Vilces pilskalns, kā arī tūristu iecienītā Zaķu pļava.
Cilvēku iemīļotās parka pastaigu takas ar dažādu projektu finansējumu tiek papildinātas un uzlabotas. Pārvaldes vadītāja ar gandarījumu stāsta par pirmo upes tīrīšanas talku pagastā, kas notika šovasar. Tajā iztīrīts upes posms pie avotiņa un Barona takas. «Bija tik liela iedzīvotāju atsaucība! Iztīrījām pamatīgu posmu. Milzīgs gandarījums par paveikto,» ar lepnumu stāsta A.Duge. Tagad jau skaidrs, ka arī nākamgad šāda talka jārīko.
No parkā paveiktā pārvaldes vadītāja var uzskaitīt vairākus projektus, kurus īstenojot parka infrastruktūra uzlabota. Dažādu projektu realizācija ir viens no lielākajiem gandarījumiem pārvaldes vadītāja amatā, pat ja paveiktais ir šķietami neliels, kā, piemēram, atjaunotā autobusu pietura Vilcē. «Par katru padarīto darbu ir gandarījums. Kad sāku strādāt pārvaldē, pilnā sparā notika tautas nama rekonstrukcija. Atceros to milzīgo prieku, kad viss bija pabeigts un atklāšanas koncertā bija cilvēku pilna zāle,» atmiņās kavējas pārvaldes vadītāja. Nevar nepieminēt arī vienu no pēdējiem panākumiem – pagasts rūpīga darba un izvēles rezultātā ticis pie sava ģerboņa.
Taču A.Duge pārliecināti uzsver: «Lielākais lepnums un prieks tomēr ir cilvēki – pagasta iedzīvotāji, zemnieki, uzņēmēji!» Pati uz Zemgales pusi pārcēlusies no Vidzemes. Tagad pie Zemgales jau pierasts, lai gan iedzīvoties nav bijis viegli, vēl jo vairāk tāpēc, ka tolaik aizgājusi no darba teātrī Valmierā un sākotnēji šeit sijājusi graudus. Pēc tam sijājusi akmeņus «Igatē», kādu laiku strādājusi arī par skolotāju, kas ir viņas profesija. Pagasta pārvaldes vadītājas amatā A.Duge ir kopš 2009. gada.
Kultūras mīļotāji
Talkas iespaidā upi pie savas mājas iztīrījis arī Vilces pagasta pārvaldes Saimniecības daļas vadītājs Mārtiņš Vīpulis. Viņš savulaik pārcēlies no Vidzemes un dzīvo skaistā vietā pie upes un vēl kāda pagasta lepnuma – Akmens tilta. Tas ir viens no senākajiem Latvijā, to ap 1700. gadu kara vajadzībām uzbūvējuši zviedri. Mūrmuižas akmens mūra tilts būvēts no plēstiem akmeņiem, un to veido trīs laukakmens velvju tiltu komplekss (kopējais garums 114 metru). Tilts aizved uz Mūrmuižu, kur atradušās 17. gadsimta otrajā pusē celtās muižas ēkas – krogs un dzirnavas. Ziemeļu kara laikā tur uzturējusies armija.
Aptuveni 50 metru attālumā no akmens tilta atrodams Vella dziļums. Teika vēsta, ka tajā nogremdēta lāde ar zeltu un karaļa kronis. Savukārt M.Vīpulis no pieredzētā stāsta, ka ik pa laikam uzrodas interesenti, kas grib pārbaudīt teikas patiesumu un mēģināt atrast apraktos labumus. Pagaidām gan nevienam tas nav izdevies.
Pārvaldes vadītāja uzliela Saimniecības daļas vadītāju: «Mārtiņš ne tikai veic savus pienākumus pašvaldības darbā, bet ir arī sabiedriski aktīvs, darbojas pašdarbībā un nekad neatsaka, ja vajag palīdzību!»
M.Vīpulis, pats būdams aktīvs pagasta pašdarbības dalībnieks, uzteic vietējos iedzīvotājus, kas vienmēr kuplā pulkā apmeklē kultūras pasākumus. «Braukājot apkārt ar amatierteātri, esmu novērojis, ka jebkurā citā vietā nereti ir pieci, seši vai desmit skatītāji, bet Vilcē – pilna zāle,» secina Mārtiņš.
Pārvaldes vadītāja piekrīt viņa teiktajam, piebilstot, ka to nodrošina arī daudzveidība, ko kultūras jomā piedāvā Vilces pagastā. Darbojas amatierteātris, jauktais koris «Vilce», sieviešu vokālais ansamblis «Vakarvējš», jauniešu deju kolektīvs «Vilciņš», vidējās paaudzes deju kolektīvs «Medaga» un senioru deju kolektīvs «Vecie vilki». Pagastā ir arī trīs bibliotēkas – Vilcē, Ziedkalnē un Ķīvē. ◆
No senajiem zemgaļiem līdz mūsdienām
Agnese Leiburga
Vilces senvēsture sniedzas līdz vidējam dzelzs laikmetam, kad Vilces upes stāvajā krastā pie nelielās Rukūzes upītes ietekas izveidojās seno zemgaļu nocietināta dzīvesvieta – Vilces pilskalns. Vilces pagasta teritorija senos laikos piederēja pie Zemgaļu Silenes novada. Silene pirmo reizi tiek minēta 1254. gadā, Vilce – 1426. gadā. Vietas nosaukums saistās ar Vilces upi, kura tek cauri pagasta teritorijai. Savukārt vārds «Vilce» nozīmē – vilcēja, straume, kas novelk mitrumu no tīrumiem.
Pagasts izveidojies 1590. gadā celtās Mūrmuižas teritorijā. Ap 1658. gadu uzcelta Blankenfeldes muiža. 1705. gada 16. jūlijā Lielā Ziemeļu kara laikā Svētes krastos netālu no Mūrmuižas notika Mūrmuižas kauja. Zviedrijas karaspēks Ādama Lēvenhaupta vadībā uzvarēja uzbrūkošo Krievijas karaspēku Borisa Šeremetjeva vadībā. 1935. gadā Latvijas valdība Mūrmuižas kaujas vietā zviedriem atļāva izveidot pieminekli ar uzrakstu latviešu un zviedru valodā: «1705. gada 16. jūlijā šajā vietā zviedru karapulki Ādama Ludviga Lēvenhaupta vadībā uzvarēja spēcīgāku ienaidnieku.» Savukārt Svētes upes kreisajā krastā 1991. gadā uzstādīts piemineklis kritušo zviedru karavīru kapavietā.
Ap 1750.–1760. gadu Kristofera Dītriha Georga fon Mēdema laikā uzcelta Vilces muižas kungu māja. Pēdējais muižas īpašnieks bija Francs fon Hāns. Vilces muižas pagasts dibināts 1822. gadā. 1893. gadā tas apvienojās ar apkārtējiem Blankenfeldes, Mūrmuižas un Lielplatones muižu pagastiem. 1935. gadā Jelgavas apriņķa Vilces pagasta platība bija 86,7 kvadrātkilometri un tajā dzīvoja 1871 iedzīvotājs. 1945. gadā pagastā izveidoja Ausmas un Vilces ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ausmas ciems ietilpis Elejas, Jelgavas un Dobeles rajonā. Ausmas ciemam 1951. gadā pievienoja likvidētā Berķenes ciema kolhoza «Ziedkalne», bet 1956. gadā – Abgunstes ciema kolhoza «Sarkanais karogs» un Vilces ciema «Zemgales komunists» teritoriju, savukārt kolhoza «Jaunais laiks» teritorija tika Vilces ciemam. 1963. gadā Ausmas ciemam pievienoja daļu likvidētā Vilces ciema, 1974. gadā – Zaļenieku ciema kolhoza «Pavasaris» teritoriju, 1977. gadā tika veikta teritoriju apmaiņa ar Zaļenieku ciemu. 1989. gadā Ausmas ciemu pārdēvēja par Vilces ciemu, bet 1990. gadā reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Vilces pagastu iekļāva Jelgavas novadā. ◆
Vilces pagasts
◆ Platība – 127,17 kvadrātkilometru
◆ Iedzīvotāju skaits – 1570
◆ Pēc platības trešais lielākais pagasts Jelgavas novadā. Attālums no pagasta centra līdz novada centram Jelgavai – 40 kilometru.
◆ Robežojas ar Jelgavas novada Zaļenieku, Lielplatones un Elejas pagastu, ar Tērvetes novada Augstkalnes un Tērvetes pagastu, kā arī Lietuvas Republiku.
◆ Apdzīvotās vietas – Vilce, Mūrmuiža un Ziedkalne, Blankenfelde, Kapteines, Mazvilce un Bandenieki.
◆ Lielākās ūdenskrātuves – Lielberķenes dzirnavezers (9 hektāri), Mūrmuižas ūdenskrātuve (13,2 hektāri).
◆ Pagastā atrodas Vilces Dabas parks 144 hektāru platībā (dibināts 2004. gadā), iekļauts ES aizsargājamo teritoriju tīklā «Natura 2000».
