Šogad jau kopš novembra beigām Jelgavu klāj balts sniedziņš. No pieciem rītā ielās un parkos strādā tīrītāji, tā ka, nākot uz darbu, nav jābrien pa kupenām, varu soļot pa iztīrītiem celiņiem, taču snigšana turpinās – ir ziema.Jelgavas Valsts ģimnāzijā valda Ziemassvētku noskaņa. Un skolas bibliotēkā ir sirsnīga izstāde – «Margaritai Kovaļevskai – 100». Tik ļoti viņa – simtgadīgā rakstniece un māksliniece – iederas šajā skolas pirmssvētku jutoņā, tik ļoti piestāv tam visam, ka nemaz neliekas, ka viņa ir sena.Tikai viena lieta gan – kaut kas iepriekš jāzina par M.Kovaļevsku, kaut cik viņa jāpazīst. Un mēs, skolas bibliotēkā strādājošie, būtu ļoti naivi, ja iedomātos, ka ar vienu diezgan lielām grūtībām sarūpētu izstādīti varam kaut ko plašu, izglītojoši paliekošu sniegt mūsu jaunajai paaudzei.Pētot Jāņa Grestes fondu Jelgavas muzejā, atradu 1928. gada Margaritas zīmējumu ar mākslinieces autogrāfu. Tajā attēlota ķīmijas stunda, kur centrā skolotājs Greste «iebaro» skolēniem ķīmiju, bet viņi rindiņā cits aiz cita saņem gudrību ar karotīti. Izrādījās, Margarita nemaz nav mūsu skolas absolvente, tikai brālis Pauls Kovaļevskis, vēlākais rakstnieks. Nestāstīšu visus garos ceļus līdz sapratnei par viņas personību, tie nebija viegli, ja negribēja aprobežoties ar Rakstniecības un Mākslinieku enciklopēdijām. Vēl sirdī bija iekritis teikums no skolas ilggadējā zīmēšanas skolotāja Aleksandra Strekāvina atmiņām, kur Margarita minēta kā viņa mīļākā skolniece. Tātad mācījusies? Skaidrību ieviesa Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā atrastā viņas grāmata «Astoņpadsmit» («Ziemeļblāzmas» izdevums, 1967. g., Zviedrija). Lasīju visu nakti. No lappusēm «nāca pretī» mūsu skolēnu vārdi, skolas pasākumi, radās skaidrība, ka talantīgā, ar īpašu iztēli bagātā skolniece tomēr mācījusies mūsu skolā, skolotājas A.Ģirupnieces klasē, bet tad, skolu nebeigusi, pakļaujoties aicinājumam kļūt par mākslinieci, devusies uz Rīgu, lai mācītos Jēkaba Bīnes studijā un vēlāk Mākslas akadēmijā. Akadēmijas gadi attēloti grāmatā «Deviņpadsmit», kas faktiski ir dienasgrāmatas publikācija. Starp citu, Jelgavā šo grāmatu nevarējām sameklēt, atradām interneta grāmatnīcā, iegādājāmies un izlikām izstādē. Internetā atradām viņas brīnišķīgās bērnu grāmatu ilustrācijas, bet skolas vēstures arhīvā bija «Tēvu valoda» IV klasei, ilustrācijas tai zīmētas tālajā 1936. gadā. Un tur nu sastapām gan Kukažiņu, gan Straumēnu saimi, gan Lāčplēsi, gan mūsdienās nojaukto Jelgavas cukurfabriku un daudzus citus pazīstamus tēlus un vietas. Veidojot šīs ilustrācijas, māksliniece vēl mācījusies akadēmijā, radīti arī citu mācību grāmatu zīmējumi. Nezinu, vai šobrīd ir labāki. Nenāk prātā. Zīmējumi ir melnbalti, taču mākslinieces būtību īpaši raksturo skaistās un krāsainās Annas Brigaderes «Sprīdīša» ilustrācijas, un šī grāmata ir Jelgavas bērnu bibliotēkā. Tādi maigi, kolorīti akvareļi, kā pati pasaka, kurā Sprīdītis dzīvo, cieš un ilgojas.Mūsu skolas bibliotēkas lasītavā māksliniecei veltītā izstāde izvietota divos plauktos, un grūti pateikt, kas viņa ir vairāk – rakstniece vai māksliniece. Laikam jau māksliniece, kas vienlīdz kolorīti gleznojusi gan ar krāsām, gan vārdiem. Negribu salīdzināt viņu ne ar vienu. Domāju, ka viņa nav pietiekami apgūta, novērtēta, pazīstama. Kāpēc?M.Kovaļevska (precējusies Videniece) dzimusi 1910. gada 7. decembrī Liepājā, bet mirusi Vašingtonā 1999. gada 6. jūlijā. Ģimenē bijuši divi bērni – viņa un jaunākais brālis Pauls. Kad piedzima Margarita, tēvam Jānim, žurnālistam un publicistam, bija 37 gadi. Kad sākās Pirmais pasaules karš un ģimene devās bēgļu gaitās uz Krieviju, mazajai meitenei bija tikai mazliet vairāk nekā četri gadi, brālītis kādu gadu jaunāks. Bet, kad 1921. gada 2. februārī Anapā apcietināja Latvijas konsulu un tēvu J.Kovaļevski, kuru vēlāk nošāva un kura kapa vieta ir nezināma, nākamajai māksliniecei bija 11 gadu, brālim – 10. Vēlāk viņa raksta: «Cik zinu, Kovaļevsku ģimenei pēc tēva nāves no Latvijas valsts tika piešķirts pabalsts, kādi 80 lati mēnesī. Lasīju internetā, ka 1940. gadā, sākoties okupācijai, šis pabalsts tiek atņemts.»M.Videniecei bijuši divi dēli. Man ļoti patiktu, ja viņi zinātu, ka mēs atceramies viņu māmuļu – mākslinieci un rakstnieci, ļoti talantīgo Jelgavas Valsts ģimnāzijas kādreizējo skolnieci – 100. dzimšanas dienā. Ceru arī, ka atradīsies izdevēji viņas radītajām bērnu grāmatām, kā arī tām, kas stāsta par mūsu tautas kultūrvēsturisko pagātni. Atcerēsimies, ja pazīstam. Ja ne, centīsimies iepazīt Latvijas un latviešu trimdas rakstnieci un mākslinieci. Viņas vecāki ir mūsu novadnieki, tēvs beidzis vienu no Jelgavas ģimnāzijām, brālis – mūsu ģimnāziju, ģimene pirms Otrā pasaules kara dzīvojusi mūsu pilsētā, par to rakstīts viņas grāmatās.«Sentiments un mazliet sniega» – tā ir viena no M.Kovaļevskas grāmatām. Sentiments bija šajā rakstā, sniega visapkārt šobrīd netrūkst. Priecīgus, sirsnīgus, svētīgus mums Ziemassvētkus!
