Lietainajā otrdienā, noslēdzot divus mēnešus garo sēņošanas sezonu, jelgavnieki Vineta un Aivars Reinfeldi mežā Rīgas jūras līča krastā starp Apšuciemu un Plieņciemu pielasīja četrus spaiņus ar baravikām, apšukungiem, bērzlapēm, podiņiem un “čigānietēm”. Viena no Vinetas kundzes atrastajām baravikām bija galda lampas lielumā. Tik milzīgu sēni līdz šim viņai nebija izdevies atrast. Lielās baravikas svars ir trīs kilogrami, augstums 35 centimetri, bet cepurītes diametrs – 18 centimetru. Ar to var pietikt vienas ģimenes pusdienu galdam.
Reinfeldu pāris stāsta, ka sēņošana kā ģimenes hobijs viņiem turpinās jau 43. kopdzīves gadu. “Tik ilgi neesam viens no otra mežā aizbēguši,” smejas Vinetas kundze. Sēņošanas taktika katram ir cita. Vineta pa mežu iet teciņus, bet Aivars pārvietojas lēni. Viņi uzsver, ka sēņošanā ir svarīgi, lai abu ceļi mazāk krustojas un katrs apstaigā savu meža daļu.
Agrāk Reinfeldi sēnes arī tirgojuši. Kādu rudeni viņiem ir veicies par dažām dienām pārspēt Rīgas Sēņu karali, kas parasti uz tirgu tās atvedis pirmais. Tagad viņi sēnes lasa savai ģimenei un draugiem.
“Otrdien mežā bija maz cilvēku. Droši vien citi nobijušies no lietus, bet zem kokiem to nemaz tik ļoti nejuta. Lielā baravika auga takas malā. Taisni jābrīnās, ka neviens to agrāk nebija ieraudzījis,” teic V.Reinfelde. Par to, vai sēņošana varētu veikties vēl arī šajās izejamās dienās, Reinfeldi dziļdomīgi saka, ka to grūti noteikt. Sēņošana tomēr ir laimes spēle. Viņi paši gan sprieduši, ka šogad sēņot pietiks. Tomēr abi pieļauj, ka domas varētu mainīties, jo galu galā sēņošana ir ļoti patīkama.
