Ikgadējos Jelgavas rajona bērnu svētkus svinot, šoreiz Elejas muižas parks pārtapa Septiņjūdžu mežā, kurā skolēni varēja apmeklēt Vinnija Pūka, viņa drauga Kristofera Robina vai tīģera radošās darbnīcas.
Ikgadējos Jelgavas rajona bērnu svētkus svinot, šoreiz Elejas muižas parks pārtapa Septiņjūdžu mežā, kurā skolēni varēja apmeklēt Vinnija Pūka, viņa drauga Kristofera Robina vai tīģera radošās darbnīcas, veidot, zīmēt, rakstīt, apgleznot, izmēģināt dažādas atrakcijas.
Atrakciju vidū bija gan gluži sportiskas nodarbes – tādas kā kāpšana mākslīgās klinšu sienās, tīklu trases, tūrisma šķēršļu takas un slīdkalniņa cauruļu izmēģināšana. Turpat netālu varēja apmeklēt planetāriju, gaisa pilis, piedalīties loterijās.
Svētkus atklāja rajona skolu mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu teatralizēts koncerts «Lai dzīvo lācis!». Pēc tam bērnu svētku dalībnieki varēja vērot vienaudžu, rajona skolu audzēkņu sagatavotās Pūka un viņa draugu piedzīvojumu izrādes, kas mijās ar popgrupu uznācieniem.
Papildus iespējai nodoties radošām nodarbēm daudzi izmantoja iespēju pozēt portretam. To, kas vēlējās, lai viņus uzzīmē Gunārs Ezenieks, vesels pulks bija saradies jau ap svētku sākuma laiku, un vēlā pēcpusdienā «Ziņas» mākslinieku sastapa darba pilnām rokām, vēl joprojām pamatīgas portretu kārotāju rindas ielenktu.
Pusdienlaikā gar radošajām darbnīcām un rotaļu vietām sāka rosīties Septiņjūdžu meža rūķis. Kā jau pilntiesīgs Septiņjūdžu meža iemītnieks viņš izmēģināja vai visus svētku priekus: slidināties pa slidkalniņu, pūst ziepju burbuļus… Uz jautājumu, kam domāts no skata izturīgās virves ritulis viņa rokās, rūķis atbildēja, ka klāt «disenītes» laiks un striķis noderēšot, lai bērnus vilkšus aizvilktu uz estrādi. Tas gan izrādījās pilnīgi lieki: estrādē rūķi jau gaidīja, un viņa rotaļām piebiedrojās pietiekami daudz bērnu, arī pašā pirmajā – pastumšanas un pietupšanās – dejā nepieciešamie pāris pieaugušie, lai šī, svētku programmas noslēdzošā, daļa varētu sākties.
