Nākampiektdien – īsi pirms došanās uz jaunatnes teātru festivālu Igaunijā – Liepājas teātris Endas Volša lugu «Disko cūkas» izrādīs Jelgavā.
Nākampiektdien – īsi pirms došanās uz jaunatnes teātru festivālu Igaunijā – Liepājas teātris Endas Volša lugu «Disko cūkas» izrādīs Jelgavā.
Kad 1997. gadā izrāde «Disko cūkas» plūca laurus Edinburgas teātra festivālā, īru prese iestudējumu nodēvēja par veiksmīgāko darbu, ko sešos pastāvēšanas gados radījis Korkas pilsētā Īrijas dienvidos dibinātais Korkadorkas teātris.
Teātra mākslinieciskā vadītāja Endas Volša sarakstītā teksta valodiski un mentāli nošķirtā pasaule vienīgā iespējamā kopš gandrīz vienlaicīgās dzimšanas bijusi pusaudžu vecumu sasniegušajam pārim – Šineidai un Darenam, savstarpēji pazīstamākiem ar mīļvārdiņiem Sivēns un Ruksis. Ar uzmācīgu sociālā fona iztēlošanās spēju apveltīts skatītājs var tikai minēt, vai tiem, kurus no nešķiramo, mežonīgo būtņu divvientulības atdala vecuma un visu pārējo iedomājamo atšķirību siena, viņu valodu labpatiktos dēvēt par nesaprotamu vai vienkārši stulbu un dzīvi – par bērnišķīgu, autisku vai neiespējamu. Lugas varoņu apdzīvotajā telpā vieta atvēlēta tikai diviem.
Skatītājs abus sastop, septiņpadsmitās dzimšanas dienas svinībās brāžoties no viena dzimtās pilsētas kroga uz nākamo. Maratons draud pāraugt amokā, jo svinamais vecums pret citiem vērsto protestu papildina ar šaubām par sevi, bet pasauli, kas vienam par plašu un trijiem par šauru, – ar jautājumu, vai nevar būt citādi.
Liepājas teātrī iestudēto «Disko cūku» latviešu variantu profesionālā teātra balvas žūrija pagājušosezon atzina par labāko bērnu un jauniešu izrādi.
Annas Šteinas un Kaspara Goda spēlēto lugas varoņu oriģinālduetu režisors Juris Rijnieks papildinājis ar horeogrāfes Tamāras Ēķes plastiski «iekustinātajiem» dejotājiem – norišu publisko fonu. Korkas klubi un bāri nekratās reiva vai «jungle» ritmos – to vietā skan septiņdesmito gadu «punk» viļņa karaļu «The Sex Pistols» himnas, «funk» klasiķu «Red Hot Chilli Peppers» skeitborda un betona paaudzes lirika, ierasto arodu piekopj čellu inkvizitori «Apocalyptica», bet jaunāko skatītāju ausis priecē «tumsas dziedonis» Merilins Mensons. Tam visam pa vidu – Jāņa Lūsēna jaunākā un Jāņa Puriņa muzikālo fantāziju fragmenti. Ar atvieglojumu atliek konstatēt, ka varoņu gaitu telpisko mainīgumu atainojošās Ginta Gabrāna scenogrāfijas prasībām atbilstoša skatuve ir arī Jelgavas kultūras namā.
