«Jau pulksten piecos no rīta Čaku sāka raut krampji, viņš īdēja, kūļājās pa zemi,» par 15. maijā piedzīvoto saka suņuka saimnieks Ainis Balodis. Viņš kā bijušais mednieks uzreiz nojauta, kas noticis, tādēļ nekavējoties meklēja veterinārārstu palīdzību.
Mazā auguma Čaks, ko speciālisti vēlāk dokumentos nosaukuši par bezšķirnes suni, pa Gaismas ielas 21. nama pagalmu sāka skriet pirms pieciem gadiem, kad Baložu ģimene iegādājās jauno mājvietu. Pie vārda mīlulis ticis, jo, vēl kucēnam esot, viņam bijusi bārdiņa, kas mājiniekiem asociējusies ar pazīstamo aktieri Čaku Norisu. Saimnieks A.Balodis teic, ka suņuku iemīļojuši arī tuvējie kaimiņi, kas, garām ejot, vienmēr pametuši pa kādam kauliņam.Pārnesa mājās nutrijuTaču Čaks ik palaikam mēdza apkaimi apstaigāt pats, jo izkļūt pa vārtu spraugām tam nebija problēmu. Viendien piecus kilogramus smagais šunelis drosmīgi mājās pārnesa gandrīz tikpat smagu nutriju. Ainis atceras – jau toreiz nodomājis, ka tikai kaut kas nepiemetas. Pēc 20 dienām aizdomas apstiprinājās. «Pienāca pie kājas, dīvaini skatījās, kaut ko prasījās. Sapratu, ka nav labi,» stāsta saimnieks. Stundu pēc tam, kad Čaku apskatīja veterinārārsts, mīlulis jau bija iemidzināts. Kaiti konstatē jūnija sākumāPārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs Arnolds Žilvinskis «Ziņām» teic, ka pirmajā pārbaudē suņa līķa smadzenēs PVD Nacionālā diagnostikas centra eksperti trakumsērgas infekcijas klātbūtni vēl neatrada. Taču drošības labad jau 15. maijā gan veikti māju un pagalma dezinfekcijas darbi, gan mājinieki sākti vakcinēt pret trakumsērgu. Pēc divām nedēļām specifiskākā pārbaudē sunim tomēr tika konstatēta šī kaite, 2. jūnijā par to informēta Jelgavas pašvaldība. Mūsu pilsētas vietējā vara gan nav steigusies par trakumsērgu informēt iedzīvotājus. Ziņas par karantīnu tikai piektdien, 5. jūnijā, ievietotas aģentūras «Pilsētsaimniecība» interneta mājas lapā. Pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta teic, ka plašsaziņas līdzekļi informāciju par konstatēto trakumsērgu varējuši meklēt «Pilsētsaimniecība» interneta vietnē. A.Žilvinskis atzīst, ka pilsētniekiem par šo slimību bijis jāzina jau drīz vien pēc konstatētā gadījuma, taču viņš pieļauj – varbūt pašvaldība domājusi, ka visi drošības pasākumi jau paveikti.Uzskaitot galvenos pasākumus karantīnas zonā, PVD pārstāvis min visu suņu un kaķu vakcināciju pret trakumsērgu. Līdz 15. jūlijam «Pilsētsaimniecība» arī organizēs savvaļas dzīvnieku un klaiņojošo kaķu un suņu izķeršanu. Jau ziņots, ka PVD par trakumsērgas skartu punktu noteicis Gaismas ielu 21, savukārt par tās apdraudētu teritoriju – pilsētas daļu starp Loka maģistrāli, Kalnciema, Bērzu un Veco ceļu. Visticamāk, vainojama lapsaA.Balodis zina teikt, ka klaiņojošas lapsas Pārlielupē nav nekāds retums: «Ziemā viena te diezgan regulāri staigāja.» Arī Valsts meža dienesta Meža pētīšanas stacijas Jelgavas informācijas centra vadītājs Jānis Vilks domā, ka slimību pilsētā ienesusi lapsa. «Nutrijas ir grauzēji, nevis gaļēdāji, turklāt tās pārsvarā dzīvo ūdenī. Iespējams, kādā reizē nutriju sakodusi lapsa, tādējādi inficējot,» pieļauj J.Vilks. Viņš norāda, ka pilsētas tuvumā rudastes vilina gan atkritumi, gan klaiņojošie kaķi, kas tām esot «īpaša delikatese». Pats būdams mednieks, J.Vilks noraida bažas, ka lapsu skaits palielinās. Par katru nošauto valsts medniekam maksā septiņus latus. «Taču tas ir dārgs prieks, jo jāgādā gan degviela, gan munīcija,» saka speciālists. Viņš pagājušajā ziemā nošāvis ap 40 lapsu.Jāpiebilst, ka pēdējo reizi trakumsērga Jelgavā konstatēta pirms diviem gadiem. TrakumsērgaViena no bīstamākajām infekcijas slimībām, kas vienmēr beidzas ar nāviDzīvniekiem trakumsērga izpaužas ar smagiem nervu sistēmas darbības traucējumiem – paaugstinātu uzbudināmību, baiļu zudumu, tieksmi uzbrukt un iekost citiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, bet beidzas ar paralīzi un nāviSlimības ierosinātājs ir vīruss, kas atrodas slima vai inficēta dzīvnieka organismā un izdalās galvenokārt ar siekalāmGalvenie trakumsērgas izplatītāji dabā ir lapsas un jenotsuņi, retāk – āpši, caunas, vilki, lūši
