Ziema vēl nav pusē, bet sērsna, kas pār apmēram trīsdesmit centimetru biezo sniega segu izveidojusies pēc Ziemassvētkos nolijušajā lietus, apdraud meža zvērus un jo sevišķi stirnas, kas šajos apstākļos ar grūtībām pārvietojas un netiek pie barības. Nereti tās meklē glābiņu pie lauku mājām, kur var atrast kādu siena kumšķi vai citu ēdmaņu.
Valgundes pagasta zemnieku saimniecībā «Mārtiņsoni», kas atrodas iepretī lielajam Kalnciema – Klīves mežu masīvam, maza stirniņa dienas laikā ienāca pagalmā, skrēja virsū visai miermīlīgajam sunim Rokijam. Tās uzvedība bija meža dzīvniekam neadekvāta. Nākamajā rītā saimniece Ineta Āboliņa šo stirnu pamanīja ceļmalā, kur tā, glabājot pēdējos dzīvības spēkus, gulēja sniegā. «Piezvanīju mūsu agrākajam veterinārārstam Edgaram Turkam un jautāju pēc padoma. Viņš piedāvāja divus variantus – vai nu atstāt dzīvnieku dabīgai nāvei, vai arī, ja žēl, ņemt pie sevis,» stāsta I.Āboliņa. Nu jau gandrīz nedēļu stirna, kam dots vārds Rozīte, dzīvo Mārtiņsonu kūtī, ēd tai piemērotās bērzu slotas, burkānus, kāpostu lapas un neparko neiet ārā pagalmā. «Droši vien pavasarī tā arī negribēs iet projām, tad būs pašiem jāved uz mežu un jāatstāj,» spriež I.Āboliņa. Savukārt saimnieces māte Aida Apsīte domā, ka Rozīte ir vēlu dzimis stirnēns, kas, ziemai pienākot, nepaspējis izaugt, un tāpēc bars to pametis. Braucot gar Mārtiņsonu laukiem, bija novērojamas arī trīs pieaugušas stirnas, kas rapšu laukā centās izkasīt no sniega sazaļojušos dzinumus. Zemgales virsmežzinis Jānis Grava teic, ka šādos laikapstākļos lauku māju suņi jātur piesieti, jo tie varētu bezpalīdzīgās stirnas saplosīt. Virsmežzinis aicina medniekus un lauciniekus piebarot meža zālēdājus. Pēc Valsts meža dienesta datiem, Latvijas mežos ir apmēram 240 tūkstoši stirnu.
