Lai gan Jelgavas novada Dome apgalvo, ka SIA «Latagro» iecerētā cūku kompleksa sabiedriskā apspriešana pirms pusotra gada bijusi projektam labvēlīga, ziņojumi teksti liecina ko citu – jau tolaik sapulcēs cilvēki iebilduši pret fermu būvniecību, turklāt atbildīgajām institūcijām nosūtīta vēstule ar 50 parakstiem pret. Tas tomēr nav traucējis pašvaldībai par projektu sniegt pozitīvu atzinumu un Jelgavas novadam balsot par.
Novada Dome pašlaik gan sola lūgt «Latagro» veikt vēl vienu ietekmes uz vidi novērtējumu, uz ko uzņēmuma pārstāvji norāda – atkārtotam vērtējumam nav nekāda pamata. «Latagro» sola tiesāties, ja fermu būvniecība tiks liegta, savukārt iedzīvotāji to pašu darīšot, ja viņu viedokli neņems vērā. «Ja nebūtu jāapmaksā zaudējumi, mēs labprāt piekāptos. Taču tas nav iespējams,» atkārto novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune. Novads esot izpētījis Administratīvā procesa likumu un secinājis, ka tam nav neviena iemesla, kas ļautu atcelt Domes lēmumu par atļauju būvēt cūku kompleksu. Viņš atgādina, ka jau 2006. gadā sabiedrības apspriešanai nodotajā teritorijas plānojumā plānotās cūku fermas bija redzamas, pēc tam tika rīkota atsevišķa sabiedriskā apspriešana projektam, un tās atzinums bija pozitīvs. Pirmie protesti parādījušies tikai pērn rudenī drīz pēc Domes lēmuma.Dokumenti tomēr rāda ko citu. Firmas «Agitis» sagatavotajā ietekmes uz vidi ziņojumā atstāstīts, ka sākotnējā cūkkopības kompleksa būvniecības sabiedriskā apriešana notika 2007. gada 14. septembrī (piektdienā) Sesavas pagasta tautas namā pulksten 11. Sanāksmē piedalījušies 15 cilvēku un klātesošie «pauda bažas par smaku izplatīšanos». Pēc tās 20 Sesavas pagasta un vides pārraudzības institūciju pārstāvji esot aizvesti uz Sesavas projekta attīstītāju cūku fermām Lietuvā, un vēlāk saņemtas pozitīvas atsauksmes par redzēto. Turklāt 26 iedzīvotāju viedoklis noskaidrots telefonaptaujā, un arī par šo procesu teikts, ka «kopumā tiek izteiktas bažas par smakām un iespējamo ietekmi uz vidi, ko īpaši pastiprina informācija par lielo cūkkopības kompleksu darba metodēm citās Latvijas vietās». Nav gan zināms, cik cilvēki bijuši par, cik pret konkrēto projektu. Otra sabiedriskā apspriešana Sesavā bijusi pērn 8. janvārī, uz to atnākuši 23 interesenti. Ziņojumā netiek pateikts, cik bijuši par un cik pret, vien norādīts, ka «daži sanāksmes dalībnieki pauda negatīvu nostāju pret paredzēto darbību». Cilvēkus satraukusi iespējamā ietekme uz veselību, smakas, iespējamā autoceļu stāvokļa pasliktināšanās, turklāt norādīts, ka valdošie ir dienvidrietumu virziena vēji. Savukārt darba ziņojuma izvērtēšanas laikā Vides pārraudzības valsts birojs saņēmis 52 Sesavas pagasta apdzīvotas vietas «Klāvi» iedzīvotāju parakstītu vēstuli, kurā pausts negatīvs viedoklis. Līdz ar to nav secināms, ka kopumā iedzīvotāji projektu atbalstījuši. Sabiedrība jāpārstāv pašvaldībaiSabiedriskās apspriešanas ir viens no komponentiem ietekmes uz vidi izvērtējumā, kas tiek iesniegts Vides pārraudzības valsts birojā. Tā vadītājs Arnolds Lukšēvics «Ziņām» atzīst, ka pirmkārt tiek vērtēta projekta atbilstība normatīvajiem aktiem un neesot vienas atbildes uz jautājumu, cik daudz iebildumu jāsaņem, lai projektu apturētu. «Sabiedrības viedoklis ir pašvaldības jautājums. Tai jāpieņem gala lēmums, jo pašvaldība pārstāv savus cilvēkus un vislabāk zina situāciju,» viņš norāda. Toreizējais Sesavas pagasta priekšsēdētājs, tagad pārvaldnieks Jānis Skrauplis neatceras, cik iedzīvotāju bijuši pret. 52 iedzīvotāju vēstuli saņēmis arī viņš, taču uzsver, ka pagastā ir 2000 iedzīvotāju, līdz ar to nevar teikt, ka vairums būtu pret. «Bet vai Skraupļa kungs var iesniegt 600 parakstu, kas būtu par projektu? Toreiz nepietika ar 50, tagad – 613 parakstiem, tad kas vēl jādara, lai mūs uzklausītu?» jautā parakstu vākšanas iniciatore Inese Bartuševica. Viņa ir gatava nepadoties un sola sūdzēt pašvaldību tiesā, ja lēmums netiks atcelts. Gatavi piedzīt zaudējumusSavukārt, ja novads tomēr teiktu fermām nē, tiesāties sola SIA «Latagro», kas jau esot ieguldījis naudu elektrības tīklu un transformācijas staciju pārbūves un ceļu izbūves projektos, ietekmes uz vidi novērtējumā, kā arī fermas projektā. Z.Caune min 60 tūkstošus latu, kas atteikuma gadījumā novadam būšot firmai jāatmaksā, savukārt «Latagro» pārstāve Latvijā Maira Dzelzkalēja teic, ka kopējie ieguldījumi noteikti ir vēl lielāki. «Ja novada Dome savu nostāju mainīs, firma rīkosies likumā noteiktajā kārtībā un tiesas ceļā prasīs atlīdzināt zaudējumus,» prognozē M.Dzelzkalēja, tāpat kā Z.Caune paliekot pie viedokļa, ka iedzīvotāji iebilst par vēlu. Pēc cūku fermu konfliktam veltītās ceturtdienas vakara diskusijas Latvijas Televīzijā piektdienas rītā Z.Caune ar kolēģiem deputātiem Domē esot spriedis, kā pareizāk tālāk rīkoties. Pēc Ritas Čigānes ierosinātā nolemts jau otrdien Sesavā tikties ar iedzīvotājiem, lai konfliktu pārrunātu. Novada priekšsēdis pasākumā gan nepiedalīsies, jo būs komandējumā Francijā, taču ar iedzīvotājiem tiksies citi domnieki. Novads arī prasīšot SIA «Latagro» pasūtīt atkārtotu ietekmes uz vidi novērtējumu. «Tas būtu kā kompromiss starp uzņēmēju un iedzīvotāju nostāju,» saka Z.Caune. M.Dzelzkalēja par šo ideju vēl nebija dzirdējusi, taču uzsvēra, ka saskaņā ar likumu nav ne mazākā pamata veikt jaunu novērtējumu. Tam būtu vajadzīgi īpaši apstākļi, bet Z.Caunes minētā iedzīvotāju nostāja par tādu nav uzskatāma.
