Vairāk nekā tūkstotis jelgavnieku un viesu sestdien piedalījās svētkos, kurus savā kādreizējā mītnes vietā – Katoļu ielā – rīkoja Jelgavas Latviešu biedrība.
Vairāk nekā tūkstotis jelgavnieku un viesu sestdien piedalījās svētkos, kurus savā kādreizējā mītnes vietā – Katoļu ielā – rīkoja Jelgavas Latviešu biedrība (JLB).
Svētkus atklāja JLB vadītājs Paulis Rēvelis, Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, Romas katoļu baznīcas Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs un Ozolnieku teātra aktieri. Pēc tam gājiens no Katoļu un Sudrabu Edžus ielas krustojuma devās uz katedrālē paredzēto Jozefa Haidna «Nelsona Misas» atskaņojumu. Pie dievnama ieejas bīskaps A.Justs visus iepazīstināja ar Jelgavas Romas katoļu Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāles vēsturi.
Pēc Jelgavas Mūzikas vidusskolas jauktā kora priekšnesuma no baznīcas iznākušos sagaidīja jauna rosība Raiņa un Katoļu ielas stūrī. Daļa svētku jaunāko apmeklētāju spēkus izmēģināja kāpelēšanā, lēkāšanā, šļūkšanā un veiklībā atrakcijās spēļu laukumā pretī katedrālei, citi turpat blakus darbojās mākslinieces Lāsmas Svikules vadītajā krāsainu vējdzirnaviņu gatavošanas meistardarbnīcā. Raiņa ielas otrā pusē blakus grāmatnīcu «Alta» un «Arga» nojumēm savas grāmatas piedāvāja dzejniece Gunta Micāne.
Par Indriķa Kalcenava dibinātās Jelgavas Fotogrāfu biedrības dalībnieku panākumiem pirmskara Latvijā un pasaulē stāstīja fotovēsturnieks Pēteris Korsaks. «Jelgavas Fotogrāfu biedrība, kas tika dibināta tūlīt pēc Rīgas Latviešu fotogrāfiskās biedrības, izvērsa aktīvu izstāžu darbību pašu mājās un padarīja Latvijas vārdu pazīstamu fotogrāfiem visā pasaulē. Gandrīz vai nevaru nosaukt valsti, kurā rīkotās izstādēs jelgavnieki tolaik nebūtu ar panākumiem piedalījušies, saņemot medaļas un citus apbalvojumus.» Fotodarbnīcas atradušās arī Katoļu ielā – deviņpadsmitajā un trīsdesmit otrajā namā –, bet devītajā numurā izvietotajā veikalā bijusi nopērkama VEF ražotā pasaulē mazākā fotokamera «Minox».
Par iespēju salīdzināt dažādu Katoļu ielas posmu tagadējo un agrāko izskatu bija gādājusi firma «Kodak Aura», izgatavojot ielas malās novietotās Modra Ziemeļa krāto vecās Jelgavas attēlu fotoreprodukcijas.
«Fotogrāfijas sniegtā unikālā iespēja dokumentēt dažādu laiku vidi jāizmanto vienmēr,» sacīja P.Korsaks, novēlot arī šodienas amatieriem tikpat veiksmīgi «notvert kādu mirkli no 21. gadsimta».
Pēcpusdienā svinēt svētkus un rūpēties par savas ielas tīrību spēļu laukumā bērnus mudināja Liepājas leļļu teātris. Tai pašā laikā pie universālveikala «Laimdota» ritēja kultūras nama gleznošanas studijas plenērs. Skvēra malā bija izvietoti dažādos laikos gleznoti darbi. Nesenajā Pērnavas plenērā tapušās ainavas autors Miervaldis Derkusovs atzīst – brīvdabas gleznošana gadus desmit piecpadsmit kļuvusi tikpat neatņemama viņa dzīves daļa, kāda jau no 1978. gada ir darbošanās studijā («tas nenozīmē vienkārši sanākt kopā līdzīgi domājošajiem; manuprāt, tas ir kopīgs izaugsmes ceļš»). Arī darbnīcā topošā abstraktā gleznojumā izmantoto krāsainību autors smeļ dabā, ir pārliecināts M.Derkusovs. Studijas vadītājs Ivars Klaperis izstādei skvērā izraudzījis septiņas gleznas no akadēmijas laikiem. Pašreizējo tematiski un stilistiski daudzveidīgo interešu daļu, kas līdz 9. jūlijam aplūkojama Ģ.Eliasa muzejā, autors raksturo kā vēlmi krāsu iespaidu uzmetumos saglabāt gleznas tapšanas sākuma mirkļa «nervu» un piekrīt, ka daudz svarīgāka par attēlojamā detalizētu izzināšanu viņam ir ļaušanās atmiņu pastarpinātam pašradītam impulsam.
Vienu no aplūkojamajiem darbiem – Ērika Pravaiņa gleznu «Mākoņaina diena» – kā speciālbalvu saņēma konkursa «Katoļu iela» uzvarētāja Jadviga Radziņa.
Katoļu un Driksas ielas stūrī tikās vecā un jaunā skatuves māksla – Ā.Alunāna teātra spēlētā pirmā latviešu oriģinālluga (Ādolfa Alunāna «Pašu audzināts») un Jelgavas Jaunā teātra studijas kustību izrāde «Sapņu lidosta».
Pilsētas galvenais arhitekts Arvīds Račinskis, runājot par Katoļu ielas apbūves plānojumu, norādīja uz jau topošo sabiedriskās ēdināšanas un atpūtas centru ielas sākumā un pieminēja SIA «Alis» sabiedrisku ēku kompleksa celšanas plānus posmā starp Raiņa un Sudrabu Edžus ielu. Viņš arī apstiprināja A.Rāviņa pagājušomēnes pausto Domes apņēmību tuvākajā laikā atrisināt «kurjatņiku» problēmu, paziņojot, ka lēmumu par graustu nojaukšanu pašvaldība pieņems šonedēļ.
P.Rēvelis, sniedzot ieskatu Jelgavas Latviešu biedrības agrākajā darbībā, aicināja piedalīties kāda savulaik iecienīta aktivitāšu veida atjaunošanā – riteņbraukšanas atrakcijā. Žūrija, kas vērtēja deviņpadsmit dalībnieku (viņu vidū bija gan seniori, gan padsmitnieki) velosipēda, apģērba un izturēšanās atraktivitāti, par neapstrīdamu uzvarētāju pirmajā nominācijā atzina Vijai Ansunskai piederošo 1933. gada «Ērenpreisu». Par izdomu sevis «noformēšanā» balvas saņēma Ainara Peniķa vasarīgā Ziemassvētku vecīša tēls un Augusta Kučinska militārā piegriezuma tērps. Bet Mudītes Ziemeļnieces (par kuru bija pārtapis kāds jelgavniekiem labi pazīstams, bet jaunajā veidolā galīgi neatpazīstams kungs) šarms nelika soģiem ilgi lauzīt galvas par kandidatūrām trešajā vērtēšanas kategorijā (ar tiesnešiem vienisprātis bija arī uzņēmuma «Silva» pārstāvji). Savu veicināšanas balvu no Pauļa Rēveļa rokām saņēma vismazākā divriteņa visjaunākā īpašniece Paula, atzinību izpelnījās arī «Zemgales Ziņu» braucējs Gaitis Grūtups, kuram pie velosipēda piesietas grabēdamas līdzi kratījās visas Jelgavas problēmas, un bīskaps A.Justs, kas starta vietā ieradās viens no pirmajiem. «Nē, neesmu kaislīgs riteņbraucējs,» viņš atzinās pēc finiša Driksas ielā. «Ar savu klātbūtni gluži vienkārši gribēju kuplināt atrakciju. Tas pieder pie Katoļu ielas svētkiem. Mūsu jaunajam vikāram ir labs velosipēds – kā paredzēts šim nolūkam.»
Svētkus noslēdza «Lielupes» un «Laipas» dejotāju priekšnesums un balle Driksas ielā.
«Kritiskas piezīmes izteikšu citreiz, taču jāatzīst, ka svētki noritēja, kā nākas, bez īpašas aizķeršanās. Vakar vakarā biju mierīgs, jo zināju – saule spīdēs un viss izdosies,» Katoļu ielas svinību izskaņā padarīto vērtēja svētku režisors Guntis Krūmiņš.
