Par savu naudu zāles pļāvējam jāpērk degviela, bet rudenī iztērēto naudu, uzrādot čekus, dabūs atpakaļ – ar tādu norunu sētnieki pagājušajā gadā piekrituši kopt Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) Jelgavā apsaimniekotos daudzdzīvokļu namu pagalmus. Taču vienošanās izpildīta tikai daļēji – zālienus sētnieki tiešām regulāri pļāvuši, taču benzīnā un eļļā ieguldīto nav dabūjuši, «Ziņām» sūdzas NĪP darbinieki. Uzņēmums gan apgalvo, ka savas saistības izpildījis
Kāds sētnieks (baidoties zaudēt darbu NĪP, savu vārdu viņš neatklāja), «Ziņās» vērsās jau marta sākumā – vīrietis sūdzas, ka līdz ar viņu liela daļa sētnieku nav saņēmuši no NĪP samaksu par darbu, ko padarījuši pagājušajā vasarā. Jau pavasarī NĪP apgalvojusi, lai sētnieki par savu naudu pērk zāliena pļāvējiem degvielu, eļļu un krāj čekus. Vasaras beigās, kad pļaušanas sezona beigusies, čekus likts nogādāt NĪP, kas solījusies šos izdevumus atmaksāt līdz gada beigām. «Visu sezonu ap piecām mājām pļāvu reizi mēnesī. Rēķinot uz māju, degvielai vienā pļaušanas reizē aizgāja divi lati,» sētnieks stāsta, ka viņam un lielākajai daļai sētnieku līdz rudenim no savas kabatas degvielai bijis jāiztērē ap 25 – 30 latus. «Uz manu 130 latu algu tā ir pietiekami liela summa,» skaidro NĪP darbinieks. NĪP apgalvo – saistības tiek pildītasUz «Ziņu» 10. martā nosūtītajiem jautājumiem NĪP valdes loceklis pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem atbildi sniedza tieši pēc mēneša. «Kā jebkurš darba devējs arī NĪP pakļauta darba tiesisko attiecību regulējošiem normatīvajiem aktiem,» J.Vidžis raksta, ka uzņēmums tiesiskajās attiecībās ar darbiniekiem stingri ievēro gan Darba likumu, gan Civillikumu. «Par nolīgto darbu tiek veikta līgumā noteiktā samaksa,» vēsta J.Vidžis. Viņš neatklāj, kad samaksājis sētniekiem jau rudenī solīto naudu. Tāpat neatbildēts palicis jautājums, kā zāles pļaušanu organizēs šogad. Kā «Ziņām» stāsta SIA «Nebruk Jelgava» vadītāja Mirdza Buka, viņas vadītajā apsaimniekošanas firmā tādas problēmas nemaz nevarētu atgadīties. «Nebruk» neliek zālienu pļaut katram sētniekam, bet šim darbam speciāli algo vienu pļāvēju. Gan viņam, gan sētniekiem un citiem darbiniekiem uzņēmums nodrošina visu nepieciešamo inventāru, tādēļ arī strādājošajiem čeki nav jākrāj. Jāpiebilst, ka nedienas ar zāles pļaušanu NĪP nav nekāds izņēmums. Pirms pāris gadiem kāda sētniece sūdzējās, ka «nevēlas pļaut ar lego». Pēc viņas teiktā, NĪP izsniegusi izkapti, kātu un gredzenu: «Kā lai tādu salieku? Administrācija sētniekiem iesaka pašiem pirkt zāles pļāvēju vai trimmeri. Vai sētnieks to var atļauties?» Toreiz J.Vidžis paskaidroja, ka pļaujmašīnas strādājošajiem tāpat vien netiekot izsniegtas, jo kopumā nodarbināti ap 140 sētnieku, turklāt dažiem pietrūkstot atbildības par viņa rīcībā nodotu instrumentu. Ja sētnieks nav ar mieru gada laikā atmaksāt NĪP iegādātās pļaujmašīnas vērtību, viņš pie tās nemaz netiek. Darba inspekcijā sūdzību navZemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas vadītājs Valdis Dūms teic, ka līdz šim neviens NĪP sētnieks ar sūdzību par solītu, bet nesaņemtu samaksu inspekcijā nav vērsies. Ja noticis, kā apraksta sētnieks, tāda rīcība vērtējama kā darba algas samazināšana, par ko strādājošie var sūdzēties valsts darba inspekcijā.V.Dūms vērš uzmanību, ka gadījumā, kad darba devējs liek veikt kādus līgumā neminētus pienākumus, tie jāatrunā līgumā. Citādi sētniekiem varētu būt grūti pierādīt, ka NĪP nav samaksājusi to, kas solīts pērnvasar.
