Pagājušajā ceturtdienā 7. Saeima sanāca uz rudens sesijas devīto sēdi, kas šim Saeimas sasaukumam atbilstoši Satversmei bija arī pēdējā.
Pagājušajā ceturtdienā 7. Saeima sanāca uz rudens sesijas devīto sēdi, kas šim Saeimas sasaukumam atbilstoši Satversmei bija arī pēdējā. Šoreiz deputāti bija krietni pacentušies un darba kārtībā tika iekļauti 42 likumprojekti, no kuriem 40 tika pieņemti, kas, izrādās, ir šīs Saeimas darba ražīguma rekords. Kāda sagadīšanās!
Būtībā 7. Saeima par savu darbu būtu pelnījusi uzslavas, jo ne viens vien labs darbs ir izdarīts šajos četros gados. Deputāti par saviem lielākajiem sasniegumiem uzskata tuvināšanos ārpolitikas prioritāšu izpildei, zemo budžeta deficīta līmeni, kā arī virkni pieņemto likumprojektu. Kā būtiskākos likumprojektus deputāti atzīmēja Seksuālās un reproduktīvās veselības likumu (legalizēja abortus un noteica mākslīgās apaugļošanas kārtību), valsts valodas statusa nostiprināšanu Satversmē, Darba likumu u.c. Ar mainīgiem panākumiem tika menedžēts arī darbs pie valsts uzņēmumu privatizācijas, kuru daudzi jau paguvuši nosaukt par lielāko afēru pēdējo 12 gadu laikā. Tomēr kā objektīvi lielākais šīs Saeimas sasniegums noteikti jāatzīmē spēja izveidot stabilu valdību A.Bērziņa vadībā, kas noturējusies Latvijas parlamentārismam neraksturīgi ilgi, divarpus gadu.
Kopumā 7. Saeimas darbu varētu vērtēt kā apmierinošu, ja vien nesāktos pēcvēlēšanu «bardaks», kas neparasti spilgti iezīmēja mūsu deputātu mantrausību un parādsaistības. Katrā ziņā savu pilnvaru finiša taisnē (pēc iepazīšanās ar vēlēšanu rezultātiem) vairs neviens deputāts nerunāja par nepieciešamību taupīt valsts naudu, jo tā tika šķērdēta pa labi un pa kreisi. Viss sākās ar nevainīgu priekšlikumu par nepieciešamību grozīt Saeimas kārtības rullī noteikto deputāta svinīgā solījuma tekstu, kas pavisam nejauši pārtapa ierosinājumā par nepieciešamību trīskāršot kompensācijas aizejošajiem deputātiem. Protams, ka deputātiem pret šādu ierosinājumu nebija nekādu pretenziju. Uzreiz gan jāpiebilst, ka uz kopējā deputātu aktivitāšu fona šie 100 tūkstoši latu, kas tiks iztērēti kompensācijām, ir tīrais sīkums. Daudz lielākas summas deputāti nodokļu parādos atlaiduši 19 uzņēmumiem, kas būtībā izskatās pēc saistību kārtošanas ar sponsoriem. Dāsni piešķirti arī valsts galvojumi SIA «Silvanols» (350 tūkstoši latu) un a/s «Olainfarm» (6,8 miljoni latu).
Sevišķi aktīvi budžeta grozītāji bija Tautas partijas (TP) pārstāvji. Viņiem ar kolēģu atbalstu izdevās panākt atbalstu virknei projektu tajās pašvaldībās, kurās vadošos amatos strādā TP pārstāvji. Kopā dažādiem mērķiem Valmieras, Preiļu, Kuldīgas un Balvu pašvaldībām tika piešķirti 1,35 miljoni latu. Tika atbalstīti arī visi «tēvzemiešu» priekšlikumi par budžeta grozījumiem. 200 tūkstoši latu atvēlēti Kultūrkapitāla fondam, kas, kā atklājās nesenajā skandālā (saistībā ar VAS «Latvijas gaisa satiksme» un Okladņikovu ģimeni), ir gana labs naudas atmazgāšanai. Pavisam Saeimas Finansu un budžeta komisijā tika iesniegti 326 priekšlikumi par kopējo summu 9,67 miljoni latu. Aptuveni 100 projektu ierosināja valdība, un visi arī guva atbalstu.
Šie fakti ļauj spriest tikai par to, ka pēcvēlēšanu periodā valdošās koalīcijas partijas centušās izdarīt visu, lai atlīdzinātu saviem labvēļiem par sniegto atbalstu. Turklāt nav jau arī nekādas garantijas, ka daļa piešķirto līdzekļu pa aplinkus ceļiem atkal neatgriezīsies partiju melnajās kasēs, kuras ne vienam vien bijušajam parlamentārietim grūtā brīdī var izrādīties par vienīgo «alma mater».
Šo iemeslu dēļ viss labais, ko paveikusi 7. Saeima, paliek it kā ēnā, jo svaigākajā atmiņā visiem noteikti būs tieši šā deķīša raustīšana savu pilnvaru izskaņā, kuru, maigi sakot, varētu saukt par sezonālo valsts izpārdošanu ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem.
Tagad atliek vienīgi cerēt, ka jaunie naudas maisa turētāji (8. Saeima) spēs tikt galā ar visiem tiem jautājumiem, kurus tai bezatbildīgi uzvēluši aizejošie parlamentārieši, un politiskās ētikas jautājumi nepaliks tikai partiju programmās, kā tas diemžēl bijis līdz šim.
