No 42 ēkām, kas Latvijā pieteiktas energoefektivitātes konkursam, 14 ir Jelgavas pusē
Lai veicinātu siltināšanu un popularizētu zema enerģijas patēriņa namu būvēšanu, piekto gadu notiek konkurss «Energoefektīvākā ēka Latvijā». Starp 42 tajā pieteiktajām ir septiņas Jelgavas un piecas Ozolnieku novada daudzdzīvokļu mājas, sporta halle Valgundes pagastā, kā arī ģimenes māja Pārlielupē, Kadiķu ielā.
Rožu dobe pie pērnvasar tapušās divstāvu mājas Kadiķu ielā liecina, ka pēc būvdarbiem turpinās labiekārtošana. Saimnieks Oskars Leibus stāsta, ka pirmajā ziemā, kas gan bija diezgan silta, 160 kvadrātmetru platības apkurināšanai pieticis ar tonnu salmu granulu, kuru iegāde izmaksāja 121 eiro. Pieci maisi pat palikuši pāri.
Krāsns par sevi parūpējas
Kurināšana notiek automātiski, stāsta Oskars. Kad granulas sabērtas tvertnē, krāsns pati paņem tik daudz kurināmā, cik tai vajadzīgs, lai uzturētu ieregulēto temperatūru. «Šīberis pēc malkas izdegšanas nav jāaizšauj,» smejoties paskaidro Oskars.
Darbinot gaisa rekuperācijas iekārtas, kā arī ūdens sildītāju, veļas mašīnu, žāvētāju, mūzikas atskaņotāju un citas sadzīves elektroiekārtas, elektrības patēriņš nav pārsniedzis 21 eiro mēnesī. Oskara māte LLU profesore Ingūna Leibus, kas uzņēmusies kārtot projekta finanšu dokumentus, piebilst, ka ļoti jūt rekuperācijas iekārtas efektu. Proti, laižot ārā piesildīto un pieelpoto mājas gaisu, tas atdod savu siltumu ienākošajam svaigajam āra gaisam, tādējādi visās telpās siltums izplatās vienmērīgi. «Šāda māja būtu ļoti piemērota daudzbērnu ģimenei, jo katra cilvēka siltums dod savu artavu kopējā energobilancē,» piebilst I.Leibus.
Gaisma istabā tiek pati
Mājas saimnieki piebilst, ka ziemā neizjūt elektrības patēriņa palielināšanos apgaismojuma dēļ. Ēkas ziemeļu pusē nav logu, toties uz turienes telpām ved gaismu caurlaidošas matēta stikla durvis, visos gaismekļos ir ekonomiskās spuldzes.
Iedziļinoties savas mājās būvēšanā, O.Leibus LLU Ekonomikas fakultātē izstrādājis maģistra darbu «Zema enerģijas patēriņa ēku būvniecības iespējas Latvijā». Bakalaura grādu viņš ieguvis inženierzinātnēs, studējot ceļu būvi Rīgas Tehniskajā universitātē. Oskars domā, ka nākotnē varētu attīstīt uzņēmējdarbību zema enerģijas patēriņa ēku būvniecībā. Savas mājas tapšanā Leibus ģimeni atbalstīja ES Klimata pārmaiņu finanšu instruments, no kura līdzekļiem segta apmēram ceturtā daļa celtniecības izmaksu. Taču dzīvokļu īres cenas Oskaram liek aizdomāties par to, ka šādu māju būvēšana būtu izdevīga arī ar mazāku valsts atbalstu.
Atbalsta mājas galos dzīvojošos
Pie līdzfinansējuma tika arī sporta halle pie Kalnciema vidusskolas, kas ir diezgan noslogota arī vakaros, kaut gan atrodas piecu un astoņu kilometru attālumā no tuvākajiem ciemiem. Savukārt daudzdzīvokļu mājas Jelgavā un Ozolniekos renovētas ar ERAF līdzfinansējumu. Jelgavā, Lāčplēša ielā, renovētā nama pilnvarnieks Jānis Zemene «Ziņām» teica, ka ar siltināšanu neapmierināto nav, tomēr iedzīvotāji sapulcē vienojušies dot atlaidi mājas galu iemītniekiem, jo tiem par siltumu tik un tā iznāk maksāt vairāk nekā citiem.
Konkursu «Energoefektīvākā ēka Latvijā» rīko Ekonomikas ministrija, pieteikto māju izvērtēšanas rezultāti tiks paziņoti 26. jūnijā. ◆
