Bioloģiskā lauksaimniecība ir pietiekami produktīva pārtikas vajadzību apmierināšanai, vienlaikus nodrošinot biosfēras pašsaglabājošās funkcijas. Turklāt bioloģiski ražoti produkti neatstāj negatīvu ietekmi uz nākamo paaudžu veselību.
Bioloģiskā lauksaimniecība ir pietiekami produktīva pārtikas vajadzību apmierināšanai, vienlaikus nodrošinot biosfēras pašsaglabājošās funkcijas. Turklāt bioloģiski ražoti produkti neatstāj negatīvu ietekmi uz nākamo paaudžu veselību.
Tātad bioloģiskā lauksaimniecība pamatojas uz ilgtspējas principiem un ir vēlama sabiedrības labklājības paaugstināšanai. Ilgtspējīga lauksaimniecība ir tāda, kas apmierina mūsdienu paaudzes vajadzības, neradot grūtības nākamajām paaudzēm nodrošināt savas vajadzības.
Tirgus ekonomikā saimniecisko subjektu darbību regulē pieprasījums un piedāvājums. Arī lauksaimniecības attīstību nosaka pieprasījums pēc tās ražojumiem.
Vai bioloģiskās lauksaimniecības produkti simtprocentīgi iekaros tirgus?
Mūsdienu sabiedrība tiecas uz līdzsvarotu attīstību harmonijā ar dabu, un līdz ar to mainās patērētāju prioritātes, vērtības un to uzvedība tirgū. Tā kā bioloģiskās lauksaimniecības produkti fiziskā veidolā ietver sevī videi draudzīgas dzīves filosofiju, tad strauji audzis pieprasījums pēc tiem. Palielinoties pieprasījumam, aug arī ražošanas apjomi.
Globālā mērogā bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirgus ir aptuveni 25 miljardi USD. Tiek prognozēts, ka tirgus pasaulē tuvāko gadu laikā palielināsies līdz 100 miljardiem USD. Eiropas valstīs vien, kur pašlaik bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirgus daļa svārstās no trim līdz pieciem procentiem, tiek vērtēts, ka šo produktu tirgus ik gadu palielināsies par 20 – 30 procentiem.
Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības tirgus vēl ir neliels, pašlaik tiek novērtēts tā apmērs un attīstības potenciāls. Bet varam būt droši, ka bioloģiskās lauksaimniecības attīstības veicināšana kļūs par vienu no galvenajiem Latvijas lauksaimniecības attīstības stratēģiskajiem mērķiem.
Tomēr pilnīga pāreja uz bioloģiskās lauksaimniecības sistēmu varētu ieilgt, jo konvencionālās un integrētās lauksaimniecības sistēmu atbalstam ievērojamus līdzekļus tērē agroķimikāliju ražotāji un labvēlīgu attieksmi no patērētājiem cenšas panākt arī ģenētiski modificētu produktu ražotāji.
Netrūkst arī skeptiķu. Viens no galvenajiem viņu argumentiem ir tas, ka bioloģiskās lauksaimniecības produkti ir pārāk dārgi un ne visi tos var atļauties, it sevišķi jau Latvijas «minimuma» patērētājs. Bet patērētājiem šajā gadījumā būtu lētajiem, konservantiem piesātinātajiem produktiem jāpierēķina tās izmaksas, ko nākotnē vajadzētu tērēt veselības atgūšanai pašiem vai bērniem. Ir taču zināms, ka ķimikālijas, uzkrājušās augos un dzīvnieku organismā, nonāk līdz pat mūsu pusdienu galdam. Vēl jāpieskaita pārstrādē pievienotie mākslīgie konservanti, krāsvielas, garšas pastiprinātāji, vides piesārņojuma un straujās dzīves stresa ietekme uz mūsu organismu. Rezultāts likumsakarīgs – pavājinās cilvēka imunitāte: bieži ir augšējo elpošanas ceļu iekaisumi, aug saslimšana ar alerģiskajām (bronhiālā astma, dermatīti u.c.) un psihosomatiskajām slimībām. Lietojot bioloģiskās lauksaimniecības produktus, iespējams mazināt šo slimību iespējamību, un pavisam noteikti bioloģiskās lauksaimniecības produktus vēlams iekļaut sirgstošo cilvēku diētā.
Savukārt ražotājam jārēķinās, ka viņa produktu sadārdzina starpnieku skaits ceļā līdz patērētājam. Bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotājiem jāapsver iespēja veidot vertikālu mārketinga sistēmu, kur ražotājs ietekmē gan produktu pārstrādi, gan vairumtirdzniecību. Tad bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotāji varēs ne tikai labāk kontrolēt produktu cenu, bet iegūt arī lielāku peļņu. Pagaidām lielo mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tīklu uzņēmumi Latvijā negrib uzņemties bioloģiskās lauksaimniecības produktu iepirkšanu no atsevišķām zemnieku saimniecībām, gaidot iniciatīvu no zemnieku kooperatīviem.
Otrs biežākais skeptiķu arguments ir tas, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā ražība ir daudz zemāka nekā konvencionālajā vai integrētajā lauksaimniecībā, tādēļ nespēs nodrošināt vajadzīgos produkcijas apjomus. Šo jautājumu jau pētījuši ekonomiski attīstīto valstu zinātnieki un noskaidrojuši, ka laukaugu ražība un dzīvnieku produktivitāte ilgtermiņa periodā izlīdzinās. Piemēram, pēc 10 gadu ilgiem novērojumiem graudaugu un sojas ražība bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā, salīdzinot ar ražību konvencionālās lauksaimniecības sistēmā, bija tikai par vienu procentu zemāka. Šis pētījums sniedz atbildi arī uz jautājumu par to, vai bioloģiskajā lauksaimniecības sistēmā ražoto produktu daudzums būs pietiekams, lai nodrošinātu ar pārtiku arvien augošo zemes iedzīvotāju skaitu.
Vēl skeptiķi min to, ka bioloģiskā lauksaimniecība neatrisinās nabadzības problēmas. Bet kam tad ir viszemākie ienākumi? Protams, lauksaimniekiem, kas dažādu apstākļu dēļ nevar ieviest tehnoloģijas, kurām vajadzīgi lieli kapitālieguldījumi. Bioloģiskās lauksaimniecības sistēmas izveide paver jaunas iespējas, jo galvenokārt izmanto pašreizējos resursus un zināšanas bioloģisko procesu apkalpošanā. Ražojot bioloģiskās lauksaimniecības produktus, arī mazas lauku saimniecības var iegūt konkurences priekšrocības tirgū – produkcija ir kvalitatīvi augstvērtīgāka par alternatīvo lauksaimniecības sistēmu ražojumiem, tāpēc to var pārdot par augstāku cenu.
Kādas ir šīs priekšrocības un kāda ir bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirgus dalībnieku stratēģija?
Bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirgus ir strauji augošs, un tajā iesaistās arvien vairāk ražotāju. Bioloģisko produktu ražotājiem pievienojušies šo produktu pārstrādes uzņēmumi, to tirdzniecību sākuši ne vien mazumtirdzniecības, bet arī vairumtirdzniecības tīkla uzņēmumi.
Palielinoties bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirgus dalībnieku skaitam, to attiecības kļūst komplicētākas. Galvenās atšķirības bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirgū nosaka teritoriālā pazīme – vietējas un starptautiskas nozīmes produktu tirgus.
Uz vietējo tirgu ir orientētas teritoriāli nelielas lauku saimniecības un attiecīgajā teritorijā izvietotie veikali, restorāni, kafejnīcas, slimnīcas, skolas un bērnudārzi, kur piedāvā patērētajiem bioloģiski ražotus produktus. To galvenā loma ir sociālekonomisko problēmu risināšana attiecīgajā teritorijā – palielinās darba vietu skaits, mājsaimniecību ieņēmumi, pastāv atgriezeniska saikne starp ražotāju, patērētāju un dabas vidi. Turklāt mazās saimniecības daudz elastīgāk spēj reaģēt uz izmaiņām pieprasījumā. Bet ražotāji ir izkliedēti un apgrūtināta to savstarpējā kooperācija, lai nodrošinātu regulāras piegādes vajadzīgajā apjomā. Turklāt bioloģiskajā lauksaimniecībā tiek ievērotas augsekas, tāpēc nelielo saimniecību atšķirīgu veidu produkcijas apjomi ir nelieli. Katram no tiem jāmeklē savs noieta ceļš, bet visbiežāk saimniekam pašam jāiztirgo sava produkcija. Šajā gadījumā grūti organizēt arī bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrādi, un pastāv liela konkurence ar alternatīvo lauksaimniecības sistēmu.
Par bioloģiskās lauksaimniecības tirgus dalībniekiem starptautiskajā pārtikas apgādes sistēmā uzskatāmi visi tie bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotāji, pārstrādātāji un tirgotāji, kas piedāvā bioloģiskos produktus ārpus tās valsts teritorijas, kurā tie ražoti. Parasti tās ir lielas lauku saimniecības, kas spēj piedāvāt lielus viendabīgas produkcijas apjomus, kā arī pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumi, kas veic eksporta operācijas. Šie tirgus dalībnieki spēj noorganizēt efektīvu produkcijas noieta sistēmu, piedāvāt tirgū produktus ar augstu pievienoto vērtību, īstenot pārdomātu mārketinga stratēģiju. Bet vērojama bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas specializācijas palielināšanās, un līdz ar tirgus varas palielināšanos aug arī šo tirgus dalībnieku politiskā vara, kas tiek vērsta uz bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas un pārstrādes standartu atvieglošanu.
Tātad gan vietējā, gan starptautiskā bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirgus attīstībā ir savas priekšrocības un trūkumi, savi ieguvumi un zaudējumi. Tie būtībā ir pretēji saistīti – to, kas nav pa spēkam vietējā tirgus dalībniekam, iespēj starptautiski orientēts bioloģiskās lauksaimniecības tirgus dalībnieks. Savukārt vietējā bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirgus attīstīšana un stiprināšana nepieciešama, lai saglabātu bioloģiskās lauksaimniecības pamatideju un principus.
Daudzus no minētajiem ietekmes faktoriem nemaz nevar vērtēt viennozīmīgi. Piemēram, lielu pārstrādes un vairumtirdzniecības uzņēmumu dalību bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirgū. No vienas puses, šie uzņēmumi ir ieinteresēti liela apjoma un standartizētas lauksaimnieciski saražotās produkcijas piegādēs, tiek veicināta šaura specializācija bioloģiskajā lauksaimniecībā, pārrauta saikne starp produktu un tā izcelsmes vietu, mazinās arī bioloģiskā daudzveidība, kas ir pretrunā ar bioloģiskās lauksaimniecības ideju. Bet, no otras puses, tie sekmē bioloģiskās produkcijas noietu un, tā kā šie uzņēmumi parasti organizē arī alternatīvo lauksaimniecības produktu pārstrādi un noietu, tad nerodas nevajadzīga konkurence produktu ceļā pie patērētāja.
Latvijas bioloģiskā lauksaimniecība pagaidām orientēta uz vietējo tirgu. Un domājams, ka starptautiskajā pārtikas apgādes sistēmā vēl tik ātri nespēsim iekļauties. Drīzāk otrādi, pieprasījums pēc bioloģiski ražotiem lauksaimniecības produktiem strauji palielinās, un, ja vietējie ražotāji to nespēs apmierināt, tad drīz vien tirgū būs pieejami arī importēti bioloģiskās lauksaimniecības produkti. Starptautiskie vairumtirdzniecības uzņēmumi, ienākot Latvijas tirgū, ar agresīvo mārketinga stratēģiju var izkonkurēt Latvijā ražotos bioloģiskos produktus. Piemēram, Dānijā pastāv problēmas ar bioloģiski ražota piena pārprodukciju, un pašlaik tā produkti tiek realizēti Dānijas tirgū tādā pašā iesaiņojumā un cenā kā konvencionāli ražotie piena produkti. Ja nu šo problēmu risināšanai izvēle krīt uz Centrālās un Austrumeiropas valstu tirgiem? Vai domājat, ka Eiropas Savienībā ražotie bioloģiskie produkti nebūs mūsu patērētājam pa kabatai? Bet Latvijā netrūkst turīgu cilvēku, turklāt mūsu valsts ir pirmrindniece ekonomiskajā izaugsmē, kamēr Eiropas Savienības valstu ekonomiskajās aktivitātēs vērojams pagurums. Vienīgais, kas glābj mūsu tirgu no bioloģiskās lauksaimniecības produktu importa, ir pats bioloģiski ražotais produkts, kura uzglabāšanas termiņi ir visai ierobežoti.
Tāpēc neapstāsimies pie sekmīgi iesāktā – bioloģiskā lauksaimniecība, tās produkti mūs vieno ar mūsu zemi, ar tās spēku un garīgo turpinājumu.
