Senajā Romā vergu tirgi pastāvēja katrā pilsētā.
Senajā Romā vergu tirgi pastāvēja katrā pilsētā. Vergu pārdeva kā jebkuru citu preci: lai viņu pārdotu dārgāk, īpašnieks to ietērpa jaunā apģērbā, sacirtoja matus. Sevišķi veiksmīgu karu laikā vergu dažkārt pārdeva par četriem denārijiem (naudas vienības senajā Romā), bet verga parastā cena bija 400 – 500 denāriju. Jums liekas, ka tās ir barbariskas tradīcijas, sena vēsture? Nebūt ne. Šodien pat “Rimi” aicina līdzās pārtikas precēm iegādāties sievietes. Maksā par vienu, otru saņemsiet dāvanā! Unibanka sola, ka laimē tas, kas vairāk novelk. Reklāmā par norēķina kartes lietošanas priekšrocībām vīrietis novelk sievietei kleitu. Krājbanka aicina noguldīt silti: lielāki procenti uz sievietes krūtīm. Savukārt, ja klients vīrietis ātrāk pieteiksies pensiju līmeņiem Unibankā, viņš saņems lielu torti un četras “beibes”. Infolīnijas 118 reklāmā puisis vilciena vagonā vēro kājās stāvošu sievieti un prāto: “Interesanti, vai stāvoša sieviete aizņem vairāk vietas nekā sēdoša?” Kā par mēbelēm – vai antresols aizņem vairāk vietas nekā kumode? Unilīzinga reklāma sludina, ka visas sievietes ir čūskas. Un jūs jau zināt, ka katram kārtīgam latviešu vīrietim vismaz viena čūska dzīvē ir jānosit. Visas šīs reklāmas tieši vai netieši aicina lietot sievieti kā priekšmetu un tirgus preci. Mantas lietotājs ir vīrietis. Pērciet un lietojiet, veiciet ar viņu maksājumus, noguldiet uz procentiem, pārvietojiet telpā. Vārdu sakot, – vīri, rīkojieties! Ir divi aspekti, kas piedāvājuma jūklī var tikt nepamanīti. Pirmkārt, juridiskais. Reklāmas ir pretrunā cilvēktiesībām, LR Satversmei, LR atzītajai ANO Konvencijai par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, tās pārkāpj LR Reklāmas likumu. Tās var tikt atzītas kā neētiskas, nepieklājīgas un dzimumu diskriminējošas. Otrkārt, filosofiskais. Šie nav vienīgie plašsaziņas līdzekļu izplatītie priekšstati par dzimumu lomām sabiedrībā. Sieviete tiek parādīta kā otršķirīga, pakārtota vīrietim, kā manipulējama, pārdodama un aizstājama lieta. Novembra pirmajā “Sestdienā” rubrikā “Anekdotes” ir ne mazums tādu, kas izsmej sievietes ķermeni, parāda viņas mazsvarīgumu un attēlo sievietes kā seksuāli lietojamas mašīnas. “Kāda sieviete atnākusi pie psihoanalītiķa. Tas viņai saka: “Izģērbieties!” Sieviete izģērbjas, psihoanalītiķis viņu iegūst un saka: “Tā, ar manām problēmām tikām galā, tagad stāstiet par savām!”” Un kroņa numurs: “Jauna akcija dzemdību namā: “Dzemdē dvīnīšus, trešo dabūsi par brīvu!”” Anekdotes skaidri norāda, kādiem nolūkiem radītas sievietes: lai “tiktu galā ar vīriešu problēmām” un dzemdētu bērnus. Sievietes kājstarpe un dzemde kalpo kā publiskas uzjautrināšanās objekts. Protams, nevar visiem pasaules ņirgām aizbāzt mutes, taču laikraksta galvenā redaktore sieviete (!) var kontrolēt, ko publicē lielākajā dienas laikrakstā. Oktobra pēdējā “Privātā Dzīve” reklamē karstākos mobilos hitus – javas spēles mobilajam telefonam. Kādā spēlē esot “neskaitāms daudzums kailu meiteņu, kas to vien vēlas kā tevi, kas viņas atklās”, kamēr cita “domāta tavam priekam. Spēlē ar katru jaunu līmeni redzēsi arvien atkailinātākas meitenes”. Īsāk sakot, attaisi bikšu priekšu – tiek padotas meitenes! Nav jau tā, ka diskriminētas tiek vienīgi sievietes. Minētajā “Sestdienā” tiek iztirgots Māris Verpakovskis un Deivids Bekhems. Gluži kā vergu tirgū viņi tiek salīdzināti, mērīti, svērti, tiek vērtēta viņu mantība un salīdzinātas viņu sievas. Iztrūka vienīgi krāniņu garuma un galvaskausa apkārtmēra salīdzinājums. Taču tāpat jau skaidrs, ka Bekhems “iekabina” Verpakovskim, jo pirmajam ir lielāks suns un dārgākas mantiņas. Turklāt nezinu, vai vīrietis, kurš tiek parādīts kā sieviešu pircējs, bezjūtu un bezdomu patērētājs un agresors, jūtas aplaimots. Daudziem vīriešiem nācies izjust aizdomu ēnu tāpēc vien, ka ir vīrietis. Esmu dzirdējusi, ka lielās aviokompānijas nesēdina bērnus, kas ceļo vieni, līdzās vīriešiem, kas ceļo vieni. Kāpēc? Droši vien katrs vīrietis tiek turēts aizdomās kā seksuāls maniaks – mazu bērnu pavedējs. Minētie gadījumi uzrunā gan vīrieti, gan sievieti. Vīrietim tiek iegalvots, ka viņš ir īstais banku klients, pircējs, pakalpojumu un preču patērētājs, cilvēks, kam ir nauda un vara. Sieviete savukārt ir prece, ko patērē, pērk, nomā, pārdod kā “ekstru” kopā ar apkures katliem, auto, parketa grīdām, sadzīves tehniku un šķīstošo kafiju. Vīrieši, lieciet viņai noliekties, izģērbties, kustēties, tīrīt, gatavot un apmierināt jūs. Viņas ir domātas jūsu ērtībām, un jūs varat to atļauties. Kas tiek pausts sievietei? Esiet smukas un seksīgas, tad jūs labāk pirks. Un novāciet no savas sejas tās riebīgās grumbas un no dibena – atbaidošo celulītu. Tas bojā preces izskatu un pazemina tās vērtību. Kaut gan – ko tur daudz par tām sievietēm! Lietām jau nav dvēseles.
No www.politika.lv
