Pirtiņa, silta ūdens bļoda un izpalīdzīga, prasmīga tantiņa – tādas kādreiz bija ierastas dzemdības, un daudzus desmitus gadu tā pasaulē nāca jaunā paaudze.
Pirtiņa, silta ūdens bļoda un izpalīdzīga, prasmīga tantiņa – tādas kādreiz bija ierastas dzemdības, un daudzus desmitus gadu tā pasaulē nāca jaunā paaudze. Bez gulēšanas slimnīcā, medicīniskā personāla, modernas aparatūras, un sievietes tika ar visu galā bez kādiem sarežģījumiem. Laikam tāpēc, ka laist pasaulē bērnu ir tikpat dabiski kā elpot. Tiesa, mūsdienās gaisa piesārņojuma, ozona caurumu, stresa un neveselīga dzīvesveida dēļ aizvien biežāk rodas risks, ka palīgā tikko dzimušam mazulim vai māmiņai jāņem dažāda aparatūra, bet tie jau ir izņēmuma gadījumi. Vairākas veselas, stipras sievietes, kurām dzīvībiņas pasaulē laišana nešķiet smags pārbaudījums, jauno ģimenes locekli, kaut gan slimnīcas personāls ir atsaucīgs un laipns, tomēr labprātāk sagaidītu savās mājās – ierastā vidē. Diemžēl šādas dzemdības mūsu valsts pasludinājusi “ārpus likuma”, jo pašlaik dzemdības mājās skaitās neoficiāla, varētu pat teikt, nelegāla padarīšana.
Daži mediķi, kad jaunā ģimene atklāj, ka gribētu mazuli laist pasaulē mājās, visiem spēkiem cenšas atrunāt dzemdētāju no šāda soļa. Kāpēc? Vai tas saistīts ar patiesām bailēm par sievietes un bērna veselību un pat dzīvību vai arī tā ir tikai atrunāšanās, nevēloties sarežģīt dzīvi sev un kolēģiem? Ja ģimene izšķīrusies par dzemdībām mājās, tad tas noteikti nav eksperiments, bet gan ar prātu pieņemts lēmums. Kāpēc dzemdības mājās tiek uzskatītas par ekstrēmām? Zinu, ka daudzi man var nepiekrist, taču uzskatu, ka nedabiskāk ir sievietei doties uz slimnīcu, it kā viņa būtu slima. Ne velti speciālisti, izglītojot sabiedrību, uzsver, ka grūtniecība nav slimība, bet dabīgs sievietes stāvoklis.
Nereti ģimenes mēnešiem ilgi meklē vecmāti, kas piekristu būt klāt dzemdībās mājās (dažas šādas dzemdības notikušas arī Jelgavā). Turklāt, dzemdējot mājās, ģimenei jāsaprot, ka atbildību par notiekošo jāuzņemas pašiem un vecmātei. Nedod Dievs, ja rodas sarežģījumi, tāpēc labāk, ja netālu no mājās tomēr ir slimnīca. Un, protams, kā man atzina viena vecmāte, mājās labāk dzemdēt tām sievietēm, kas pasaulē laiž vismaz otro mazuli, jo tieši pirmajās dzemdībās pastāv lielāks sarežģījumu risks.
Ja arī kādai ģimenei izdodas atrast vecmāti vai ārstu, kas, riskējot ar savu amatu un medicīnas licenci, ir ar mieru palīdzēt laist pasaulē mazuli ārpus ārstniecības iestādes, tad vēl lielākas problēmas sākas brīdī, kad jaundzimušo vajag reģistrēt. Diemžēl nesakārtotā likumdošana novedusi pie tā, ka dzimtsarakstu nodaļas mājās dzimušus bērnus var nereģistrēt, un tad “ārpus likuma” nonāk ne tikai māte, bet arī mazulis. Tādā situācijā jau nokļuvuši vairāki jaunie Rīgas pilsoņi – dzimtsarakstu nodaļa bērnus nereģistrē, līdz ar to viņi nesaņem dzimšanas apliecību un ģimenei tiek liegta iespēja pretendēt uz valsts noteiktiem pabalstiem. Absurds! Bezmaz vai gribas teikt, ka tā valsts grib ieekonomēt.
Patlaban gan valdība plāno izdarīt grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas noteiks arī plānoto mājas dzemdību norisi, taču nevar zināt, vai sakarā ar valdības maiņu šie grozījumi kārtējo reizi neiesprūdīs un vismaz uz brīdi netiks aizmirsti, kā tas jau bija pirms vairākiem gadiem. Jau 2000. gadā tika spriests, ka beidzot vajadzētu atļaut dzemdības mājās, bet jaunajām ģimenēm, kam bija tāda vēlme, toreiz tika parādīta piga.
