Ūdeņi, kas no izlietnēm, veļasmašīnām un klozetpodiem nonāk kanalizācijas sistēmā, pie mājas izejas ir aptuveni 20 – 30 grādu silti. Jelgavas uzņēmums «2K Energy» atradis veidu, kā šo enerģiju likt lietā vēlreiz – notekūdeņiem atņemtais siltums atkal uzkarsē ūdeni tajā pašā mājā. Tādējādi ieguvēja ir ne tikai atmosfēra, kurā nonāk mazāks CO2 izmešu apjoms, bet iedzīvotāji, kas par karsto ūdeni un tā cirkulāciju vasarā maksā mazāk.
Notekūdeņu otrreizējas izmantošanas idejas autors ir jelgavnieks diplomēts būvinženieris Jānis Kudums. «Kad sākās lielā krīze, darba bija maz, tāpēc sanāca daudz brīvā laika, lai pakustinātu smadzenes,» viņš stāsta. Nodibinājis firmu «2K Energy», kas darbojas Jelgavas Biznesa inkubatora paspārnē, sadarbībā ar biznesa parku «Abava» J.Kudums piesaistīja Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) atbalstu, pagājušā gada beigās sāka izmēģinājumus, bet nu jau vienu no siltummaiņa veidiem patentējis. Siltumu dod pat aukstais ūdensJ.Kudums skaidro – notekūdeņi, ko izvada no mājas, ir vidēji 20 – 30 grādu silti. Šī enerģija Latvijā līdz šim tikusi «norakstīta», proti, tā silda vien augsni un atmosfēru. Viņa aprēķini liecina, ka zudībā aiziet 33 – 60 procentu visā ēkā patērētās enerģijas. Lai praksē eksperimentētu, kā šo enerģiju atkārtoti izmantot, divās Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) apsaimniekotajās mājās (Loka maģistrālē 23 un 19) firma «2K Energy» pagrabos izmēģina «siltuma atņemšanas» tehnoloģiju. Ar siltummaiņa palīdzību kanalizācijas ūdeņi pirms ceļa uz attīrīšanas ietaisēm tiek atdzesēti līdz pieciem sešiem grādiem, bet ar iegūto enerģiju uzsilda mājā ienākošo auksto ūdeni, kas plūst uz karstā ūdens krāniem dzīvokļos. J.Kudums teic, ka siltumu var iegūt pat no aukstā ūdens, jo tā temperatūra ir desmit grādu. «Ar šo sistēmu plānots pilnībā nodrošināt karstā ūdens piegādi un cirkulāciju,» pēc J.Kuduma teiktā noprotams, ka ar tādu tehnoloģiju vasarās izdevumu par karsto ūdeni tikpat kā nebūtu. Nesiltinātās mājās puse siltumenerģijas tiek patērēta karstā ūdens sagatavošanai un cirkulācijai, bet otra puse – apkurei. Savukārt siltinātajos namos šī proporcija ir attiecīgi 60 – 70 procentu par ūdeni un 30 – 40 procentu apkurei. Apkures monopolista konkurentsTā kā Loka maģistrāles daudzdzīvokļu mājās tiek veikti izmēģinājumi, pašlaik iedzīvotājiem par SIA «2K Energy» piegādāto siltumenerģiju jāmaksā neesot vispār. Firmas aprēķini liecina, ka tās siltums ir par vismaz piektdaļu lētāks nekā pilsētas apkure. Viens no trim Loka maģistrāles 23. mājas vecākajiem Leonards Šaicāns gan apgalvo, ka nekādu labumu nejūt, jo vasarā tāpat jāmaksā par karsto ūdeni. «No tām čurām jau neko daudz neuzsildīsi,» viņš saka un piebilst, ka rēķini šogad ir tādi paši kā pērn. Pretēju viedokli pauž citas kāpņu telpas vecākā Ludmila Ivanova, sakot, ka «cilvēki ir apmierināti un rēķini mazāki». Cik latu ekonomija sanāk, viņa gan nevar pateikt. Arī viena no šīs deviņstāvu mājas 108 dzīvokļu īpašniecēm Ira Gaigala atzīst, ka par apkuri kopš «2K Energy» eksperimenta sākuma jāmaksā mazāk. Viņa kā būtisku tehnoloģijas trūkumu min to, ka karstā laikā kāpņu telpās esot smirdoņa, kas nāk no pagrabā izvietotajām iekārtām. J.Kudums gan piebilst, ka «tā smaka nav no mūsu iekārtas». «Esam vairākas reizes braukuši uz objektu kopā ar konkrētās kāpņu telpas vecāko pārliecināties, vai tiešām smaka nāk no mūsu iekārtām, bet secinām, ka tā rodas citur,» viņš skaidro.Nāks ar savām iekārtāmKonkrēts iekārtas izmaksu piedāvājums būšot aptuveni pēc pusgada, kad veiks visas pārbaudes un sertificēs siltummaiņus. «Apsveram domu arī tos uzstādīt par saviem līdzekļiem un pārdot siltumenerģiju par konkurētspējīgu cenu, jo ne jau visiem ēku īpašniekiem vai to apsaimniekotājiem ir pietiekami daudz līdzekļu un vienotības, lai iegādātos iekārtu,» saka J.Kudums.Projektā iesaistītā NĪP un Zemgales Reģionālā enerģētikas aģentūra pirms tā noslēguma komentārus nesniedz, jo to liedzot ar uzņēmumu noslēgtais līgums. Tādēļ nav zināms, cik interesanta NĪP liktos ideja jauno tehnoloģiju ieviest arī citās apsaimniekotajās mājās.
