Šajā Latvijai ekonomiski smagajā laikā, par laimi, ir arī labas ziņas. Turklāt tās sarūpējuši nereti nievātie pašvaldību un valsts institūciju ierēdņi. Latvijai izdevies iegūt ļoti ievērojamus līdzekļus sabiedrisko ēku siltināšanai pašvaldībās. Jau sagādāti 17,5 miljoni latu un tūlīt tiks noslēgti līgumi par vēl 8,5 miljonu iegūšanu, lai finansētu 56 projektus gandrīz 50 pašvaldībās. Tas nozīmē, ka apmēram gada laikā tiks īstenoti energoefektivitātes uzlabošanas darbi 222 objektos – bērnudārzos, skolās, internātos, sociālajos centros, veselības aprūpes iestādēs, bibliotēkās un citās pašvaldību pārziņā strādājošajās ēkās.Jūsu apkaimē siltināšanas darbi tiks veikti divās vidusskolās, piecās pamatskolās un četros bērnudārzos Dobeles novadā un divos bērnudārzos Ozolnieku novadā. Projekta laikā paredzēts veikt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus arī Jelgavas 2., 3. pamatskolā, 4. vidusskolā, Amatu vidusskolā, bērnudārzos Pulkveža Brieža ielā 23a, «Kamolītis» un «Pasaciņa». Siltināšanas darbi tiks veikti Staļģenes skolas ēkās, Mežciema Sociālajā centrā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvajā ēkā, Elejas vidusskolā, Elejas Bērnu un ģimeņu atbalsta centrā, Glūdas bērnudārzā, Sesavas pamatskolā, Kalnciema bērnudārzā «Mārīte», Kalnciema skolā un Kalnciema Veselības un sociālās aprūpes centra ēkā, Valgundes Bērnu un jauniešu centrā un Valgundes «Ārstu mājā». Pašvaldību līdzfinansējums šiem projektiem ir tikai 15 procentu.Jāpaskaidro, ka minētie miljoni šiem un citu pašvaldību ēku siltināšanas projektiem nav valsts budžeta nauda, bet gan ieguvums no Latvijas darījumiem tā sauktajā starptautiskajā emisiju tirdzniecībā. Vienkāršoti paskaidrot to varētu tā – pasaules valstis, pievienojoties Kioto protokolam, apņēmušās samazināt siltumnīcas efektu izraisošu gāzu nonākšanu atmosfērā. Tās valstis, kas nevar izpildīt Kioto protokola prasības, proti, pārsniedz piesārņojošās darbības limitus, spiestas iegādāties tā sauktās siltumnīcefekta gāzu emisijas vienības no valstīm, kas atmosfēru piesārņo mazāk. Latvijā šajā ziņā situācija ir ievērojami labāka nekā, piemēram, Nīderlandē, Austrijā, Japānā un Spānijā, tāpēc tieši tām esam pārdevuši mums piederošās emisiju vienības un ieguvuši naudu energoefektivitātes projektiem. Citiem mērķiem, piemēram, algām un pensijām, to izmantot nav atļauts. Tomēr kopumā šo līdzekļu nonākšana Latvijā uz mūsu valsts budžeta situāciju atsaucas ļoti pozitīvi. Īstenojot ēku energoefektivitātes projektus, attiecīgo profesiju pārstāvjiem ir vairāk darba, tiek maksātas legālas algas un attiecīgas summas nonāk valsts budžetā arī nodokļu formā. Tādējādi tas ir reāls ieguldījums mūsu ekonomikas sildīšanā. Nemaz nerunājot par ekonomisko ieguvumu – telpas attiecīgajās ēkās būs siltākas un mīlīgākas, un par apkuri sezonā būs jāmaksā ievērojami mazāk. Turklāt īstenojot šādus projektus, Latvija dod ieguldījumu globālu mērķu sasniegšanā, proti, arī mūsu valsts sniedz savu artavu klimata izmaiņu novēršanā.Dažādu energoefektivitātes projektu īstenošanai Vides ministrija šogad jau ieguvusi vairāk nekā 90 miljonus latu. Šī nauda tiks izmantota ne vien pašvaldību ēku siltināšanai, bet arī katlumāju pārejai no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem energoresursiem, profesionālās un augstākās izglītības iestāžu ēku siltināšanai, videi draudzīga ielu apgaismojuma ieviešanas un citiem energoefektivitātes projektiem. Nākamgad plānojam sākt arī atbalstīt mikroģenerācijas projektus mājsaimniecībās, kuras būtu gatavas patstāvīgi sākt ražot elektroenerģiju savām vajadzībām.Turpmākajos trīs gados plānojam, ka no starptautiskās emisiju tirdzniecības Latvijā ieplūdīs vismaz 400 miljoni eiro.
