Ikvienam, kas būvē vai tikai grasās to darīt, interesē, kā uzcelt māju, kurā būtu silts aukstā laikā, bet karstās vasaras dienās – patīkami vēss.
Ikvienam, kas būvē vai tikai grasās to darīt, interesē, kā uzcelt māju, kurā būtu silts aukstā laikā, bet karstās vasaras dienās – patīkami vēss. Turklāt, lai mājas būvniecība neiesistu milzīgi lielu robu ģimenes budžetā, kā arī tās ekspluatācija neizrādītos īpaši dārga.
Daudzi individuālie būvētāji būs interesējušies, kādus siltumizolācijas materiālus izvēlēties un cik daudz to vajadzēs. It īpaši, ja projektētāji un celtnieki nāk ar saviem priekšlikumiem, bet klients, apjucis no visa piedāvātā, gatavs piekrist gluži visam, ko tie piedāvā.
Jauns normatīvs būvēt gribētājiem
Daudzus pēcatmodas gadus Latvijā spēkā bija vēl padomju gados apstiprinātie celtniecības normatīvi, tā dēvētie «snipi», kas gan lielu daudzdzīvokļu namu, gan nelielu ģimenes māju būvētājiem lika projektēt un celt pēc vienotiem normatīviem, neņemot vērā iedzīvotāju individuālās vēlmes.
Laiks iet, dzīve un cilvēku prasības mainās. Arī māju celtniecībā. Un tā, no nākamā gada janvāra spēkā stājas jaunais Latvijas būvnormatīvs «Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika». Tas izstrādāts Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) Būvniecības departamenta speciālistu vadībā. Līdz ar to, sākot piemērot ēku projektēšanā un būvniecībā būvnormatīvā iekļautās normas, daudz lielāka būs saražotās siltumenerģijas ekonomija. Pēc aptuvenām aplēsēm, daudzdzīvokļu ēku siltuma patēriņš apkurei, ja tās būtu būvētas saskaņā ar jaunā normatīva prasībām, būtu 1,5 līdz 2 reizes mazāks nekā pašreiz. Vēl lielākas atšķirības varētu būt ģimenes mājās.
Jaunais normatīvs attiecas gan uz jaunbūvējamām un atjaunojamām ēkām, kā arī esošajās ēkās ierīkojamām jaunām apkurināmām telpām, kurās apkures sezonā tiek uzturēta temperatūra virs astoņiem grādiem. Jaunais būvnormatīvs neattiecas uz būvprojektiem, kas ir akceptēti līdz šā gada beigām un atbilst pašreiz spēkā esošām prasībām.
Kāpēc taupīt siltumu?
Andris Šteinerts, VARAM Būvniecības departamenta Normatīvu nodaļas vadītājs:
«Normatīvs tapis laikā, kad visa pasaule arvien nopietnāk pievēršas enerģijas taupīšanas problēmām. Domādami par to, kā ietaupīt maciņā naudu, apsildot savu māju, mēs patiesībā domājam arī globālos mērogos – lai mazāk tiek tērēti planētas enerģētiskie resursi. Nav arī mazsvarīgs fakts, ka lauvastiesu energoresursu mūsu valsts importē no Krievijas. Jaunu, daudz stingrāku normu ieviešana ļaus mums samazināt šo atkarību. Šis ir tā saucamais «jaunās pieejas» būvnormatīvs, kas harmonizē ar Eiropas Savienības likumdošanu.»
Andris Krēsliņš, Rīgas Tehniskās universitātes profesors:
«Padomju laikos kurināmais netika taupīts, jo tā valstij netrūka. Taupīja būvmateriālus. Valsts virzība uz Eiropas Savienību un pašreizējā situācija ar kurināmā cenām liek mums pievērst lielāku uzmanību arī kurināmā taupīgai izlietošanai. Piemēram, Eiropā mājokļu apsildīšanai izlieto līdz 30 procentu no patērētā kurināmā daudzuma, bet Latvijā tas ir pat 60 (!) procentu. Mājsaimniecības sektorā enerģijas patēriņš no 1990. līdz 1995. gadam ir pat mazliet palielinājies, un tagad šis sektors ir lielākais saražotās enerģijas patērētājs. Tāpēc jaunais būvnormatīvs ir stingrāks prasībās, kas attiecas uz ēkas siltumizolācijas izmantošanu un siltumizolācijas efektivitāti palielina vidēji par 30 līdz 35 procentiem. Proporcionāli par tādu pašu lielumu jāsarūk arī rēķiniem par apkuri. Lai gan jaunās prasības nedaudz sadārdzinās jauno ēku celtniecības un veco renovācijas izmaksas, tomēr, izmantojot kvalitatīvus siltumizolējošos materiālus, sienas biezākas nekļūs. Aprēķini liecina, ka vienkāršais atmaksāšanās laiks pareizi siltinātai mājai varētu būt septiņi gadi, bet, ja kurināmā cenas augs, un tas ir neizbēgami, tas būs vēl īsāks. Uzreiz var apgalvot, ka jaunbūvēs jaunās pieejas izmantošana būs daudz efektīvāka, nekā siltinot vecās ēkas.»
Kam uzticēt projektēšanu?
Pašlaik Latvijas tirgū tiek piedāvāts ļoti plašs siltumizolācijas materiālu klāsts – «Isover», «Paroc», «Rockwool» un citi materiāli. Kuru no tiem izvēlēties, laikam zinās pateikt tikai speciālists.
A.Šteinerts: «Domāju, ka ikviens individuālais būvētājs saprot, ka dzīvojamo māju projektēšanu var uzticēt tikai zinošam speciālistam. Tā galu galā nav nedz malkas šķūnītis, nedz mājiņa «ar sirsniņu». Nākamajiem ēku būvētājiem svarīgi ir izvēlēties pareizu siltumizolācijas materiālu un tā slāņa biezumu, kur bieži vien grēko arī paši projektētāji. Varētu šķist, ka, palielinot izmantojamā materiāla biezumu, izdosies panākt lielāku siltuma ekonomiju. Tas ir mānīgs priekšstats. Īpaši svarīgi šo principu ievērot gadījumos, kad esat nolēmuši māju siltināt, nomainīt apkures sistēmu, kā arī logus un durvis. Speciālista padoms šajos gadījumos būs daudz efektīgāks nekā paziņu vai draugu ieteikumi. Projektējot jaunu ēku, būs jāņem vērā visas ēkas būvnormatīvā noteiktie energoefektivitātes rādītāji. Tas nozīmē, ka, piemēram, palielinot stikla virsmas īpatsvaru mājas ārējā konstrukcijā, ar to saistītie palielinātie siltuma zudumi būs jākompensē, uzlabojot pārējo konstrukciju – sienu un jumta – siltumizolāciju. Ja atļauj līdzekļi, protams, var arī izmantot logus ar zemāku siltuma caurlaidību.»
Problēmas un risinājumi
A.Krēsliņš: «Ar būvnormatīva prasībām vispirms jau būs jārēķinās ēku arhitektiem un būvinženieriem. Jaunā būvnormatīva ieviešana paredz, ka tiks izdotas rokasgrāmatas, kas atvieglos darbu gan projektētājiem, gan arī topošo ēku īpašniekiem. Septembra sākumā tika izdoti Tehniskās universitātes docentes Olitas Belindževas – Korklas metodiskie norādījumi par ēku ārējo konstrukciju siltumtehniskajiem aprēķiniem. Tie gan ir paredzēti Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes būvniecības specialitāšu studentiem, bet, kā atzinuši daudzi speciālisti, lieti noderēs ikvienam celt gribētājam ar tehnisko izglītību.
Jaunā normatīva prasības ievērot iesniegtajos projektos īpaši pieprasa kredītiestāžu darbinieki. Bez tā nevarēs saņemt hipotekāro kredītu atjaunošanai nedz daudzdzīvokļu ēku īpašnieki vai apsaimniekotāji, nedz individuālie būvētāji.
