Siltā laika dēļ ziemas miegā vēl nedus jenotsuņi un āpši, kā arī, iespējams, lāču tēviņi, pastāstīja Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš. Vienlaikus viņš norādīja, ka vairāku dzīvnieku nedošanās ziemas guļā tos neiespaido negatīvi un siltā laika ietekme vairāk vērtējama neitrāli vai pat pozitīvi.«Ja ziemas miega snaudēji – āpši un jenotsuņi – jūt, ka laiks ir pietiekami silts un var atrast barību, viņi pamet ziemai sagatavotās mītnes un turpina savas aktivitātes,» klāstīja meža dienesta Medību daļas vadītājs. «Siltais laiks ietekmējis arī lāčus, un, lai gan lielākā daļa mātīšu devušās ziemas guļā, tēviņi, ļoti iespējams, vēl klaiņo mežos.»Precīzs lāču skaits, kas mīt Latvijas mežos, gan nav zināms, bet VMD pārstāvis pieļāva, ka tie varētu būt 10 – 15 dzīvnieki, un parasti lielie zvēri sastopami pierobežā ar Igauniju un Krieviju.Latvijā mīt arī tādas sugas, kas dodas ziemas dusā neatkarīgi no laika apstākļiem. «Eži, susuri, sikspārņi ir tie, kuri, neskatoties, vai laiks ir silts vai auksts, dodas gulēt ziemas miegu,» teica J.Ozoliņš. Laika apstākļi bez sniega negatīvi var ietekmēt tos dzīvniekus, kuri ziemā maina sava kažoka krāsu uz gaišāku. «Zaķi, kuru kažoks kļuvis balts, ir vieglāk pamanāmi un var kļūt par medījumu kādam plēsējam vai medniekam,» paskaidroja J.Ozoliņš.Savukārt stirnas siltais laiks ietekmē pozitīvi – tām ir vieglāk atrast barību, un to pārvietošanās nav apgrūtināta kā ziemā, kad zemi klāj sniegs.«Siltā laika negatīvās sekas var parādīties, ja pēkšņi kļūs daudz aukstāks. Tad, iespējams, būtu vairāk ziemas upuru, taču tas saistāms arī ar to, ka siltā laika dēļ meža zvēri ir vairāk savairojušies,» minēja J.Ozoliņš.Viņš uzsvēra, ka zvēri, kuri guļ ziemas miegā, savas migas sagatavo neatkarīgi no tā, kāds ir laiks, vien tad, kad ir siltāks, nekā ierasts, atsevišķas sugas tās var sākt ierīkot dažas nedēļas vēlāk.
