Pirms rekonstrukcijas kādas sešas septiņas sezonas tautas namu sildīja šādi: trīs četras stundas pirms pasākumiem un mēģinājumiem zālē ielika karstā gaisa pūtēju, un, cik tas jaudāja, tik arī piepūta. Pateicoties Vides investīciju fonda atbalstam, kopš 2007. gada ziemas Lielplatones tautas namu un pagastmāju apkurina ar zemes siltumu. Lielplatonieki ir pionieri modernu, videi draudzīgu apkures un siltināšanas sistēmu ierīkošanā. Patlaban, piesaistot no Klimata izmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) 1,121 miljonus latu, norit ēku siltināšanas darbi 12 Jelgavas novada pašvaldības objektos.
«Lielplatone ir viens no mūsu veiksmes stāstiem,» teic Vides investīciju fonda eksperts Aldis Pommers. Pagājušās nedēļas nogalē Vides investīciju fonds rīkoja izbraukumu uz sekmīgi realizēto projektu vietām pašvaldību darbiniekiem, kā arī ēku apsaimniekošanas uzņēmumiem. Rudenīgi lietainajā dienā, ieejot Lielplatones klubā, varēja just patīkamu siltumu, ko radīja uz pāris stundām ieslēgtais siltumsūknis. Lielplatones pagastmājas un tautas nama (kopējā platība 600 kvadrātmetru) elektrības rēķins apkures sezonā mazliet pārsniedz trīssimt latu. «Zemes apsildītajā tautas namā ir patīkami darboties gan dziedātājiem, gan dejotājiem, gan arī skolēniem,» teic kultūras darbiniece Ilze Beide. Kā atceras agrākais Lielplatones pagasta izpilddirektors Pāvels Kudlāns, siltumsūkņa uzstādīšana izmaksāja 24 tūkstošus latu, 40 procentu no šīs summas atmaksājis Vides investīciju fonds. Elejas un Kalnciema pilsētas vidusskolas, bērnudārzi Nākotnes ciemā un Kalnciemā ir daži no 12 objektiem, kas patlaban tiek siltināti Jelgavas novadā ar KPFI atbalstu. Kā atzīst novada Būvvaldes vadītājs Arnis Ozols, darba ir daudz. Neliela aizķeršanās sanākusi ar jaunizveidotā Elejas saieta nama (tas atrodas padomju laikā celtajā sadzīves pakalpojumu ēkā) siltināšanu, taču kopumā viņš par celtnieku darbu kvalitāti nesūdzas. Darbi iekavējās arī skolās, tādēļ tur veikti drošības pasākumi, lai skolēni netiktu pie sastatnēm vai citādi sevi neapdraudētu. KPFI aptver naudu, ko Latvija iegūst, pārdodot noteiktu daudzumu saskaņā ar starptautisko Kioto protokolu iedalīto kaitīgo izmešu kvotu. Līdzekļi izlietojami globālo klimata pārmaiņu novēršanai un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai.
