Latvijā ir ap 38 tūkstošiem daudzdzīvokļu namu, kas celti padomju gados. Līdz šim atjaunoti 650, bet ES fondu līdzekļi, kas bijis galvenais ēku renovēšanas avots, būs pieejami tikai līdz 2020. gadam. Tādēļ izveidota jauna investīciju piesaistes platforma padomju laika ēku renovācijai un speciāls sabiedrisks fonds LABEEF («Latvian Baltic Energy Efficiency Facility»), ar kura palīdzību pirmajos trīs gados paredzēts atjaunot līdz 60 ēkām dažādos Latvijas reģionos. Pašvaldībās ēkas gan siltinātas līdz šim, gan plānots to darīt arī turpmāk.
Jelgavas Būvvaldes Būvinspekcijas vadītāja Natālija Ļubina skaidro, ka pilsētā ir 354 padomju laikā būvētas daudzdzīvokļu mājas. N.Ļubina norāda – renovācija un energoefektivitātes paaugstināšana nepieciešama lielpaneļu dzīvojamām mājam, kur šuvēm starp paneļiem nepieciešams remonts. Visvairāk tādu ēku ir RAF dzīvojamā masīvā (602. sērija), tāpat to vidū ir 467. sērijas deviņstāvu ēkas Lielajā ielā, 104. un 467. sērijas ēkas Ganību un Satiksmes ielas kvartālā. Lielākā daļa no lielpaneļu mājam ir deviņstāvu. Tikai viena deviņstāvu ēka Jelgavā ir nosiltināta – Māras ielā 1. N.Ļubina norāda, ka Jelgavā ir vairākas daudzdzīvokļu ēkas, kurās veikta renovācija: 4. līnijā 15, Kristapa Helmaņa ielā 3, Raiņa ielā 3, 9 un 10, Katoļu ielā 17, Lāčplēša ielā 19a un 33, Kungu ielā 23, Svētes ielā 28, Dobeles ielā 8 un 10, Lielajā ielā 39, Satiksmes ielā 59.
Ēkas atjaunošana pagarina tās mūžu
«Jelgavā praktiski viss dzīvojamais fonds būvēts padomju gados. Jebkurai no šīm daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ir nepieciešami energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kas samazina enerģijas patēriņu ne tikai konkrētā ēkā, bet arī kopumā visā pilsētā un globāli valstī un pasaulē,» stāsta SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» tehniskais direktors Oļegs Kukuts.
«Pilnu atjaunošanu esam veikuši 18 mūsu pārvaldīšanā esošām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām. Ikkatra ir samazinājusi siltumenerģijas patēriņu uz pusi. Taču tas nav vienīgais ieguvums. Veicot pilnu ēkas atjaunošanu, tiek izmantoti energoefektivitātes paaugstināšanas un visu būves daļu atjaunošanas pasākumi, kas pagarina tās fizisko kalpošanas laiku. Jāatzīmē, ka pirmās mājas renovējām, vēl pirms bija pieejami ES fondu līdzekļi. Ciešā sadarbībā ar vācu speciālistiem un piesaistot Vācijas budžeta finansējumu renovējām divas dzīvojamās mājas, no kurām viena (K.Helmaņa ielā 3) tika atzīta par energoefektīvāko atjaunoto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Latvijā,» atzīmē O.Kukuts.
Jelgavas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Līga Lonerte norāda – sāpīgākais jautājums ēku siltināšanā ir tieši smagnējais daudzdzīvokļu māju kreditēšanas jautājums šādu pasākumu īstenošanai. Mājokļu siltināšana Jelgavas novadā ir tikpat aktuāla kā visā Latvijā, jo novadā visas daudzdzīvokļu mājas celtas padomju gados un svarīgs ir jautājums, kā šim pasākumam var mobilizēties paši iedzīvotāji.
Finansējuma piesaistei pašvaldība ir izmantojusi jebkuru izdevību un atbalsta mehānismu, lai maksimāli izlietotu resursus, sakārtojot infrastruktūru, informē pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone. Kā pašvaldības veiksmes piemērus ēku renovācijā D.Kaņepone min namus Mežciemā un Zaļeniekos, kur iedzīvotāji paši ar minimālu pašvaldības atbalstu tos siltinājuši. «Tomēr, ņemot vērā, cik līdz šim neizdevīga un no valsts puses neatbalstoša bija finansējuma programma (salīdzinājumā ar Lietuvu), pašvaldība arvien cer uz jebkuru atbalsta veidu, kas palīdzētu paaugstināt energoefektivitāti padomju laika ēkām,» tā D.Kaņepone.
Ozolniekos svarīgi, lai nebūtu jāmaksā vairāk
Jelgavas novada pašvaldība ir ieinteresēta arī pašvaldības objektu – piemēram, Līvbērzes pagasta Jelgavas ielā 4 vai Jelgavas teritorijā esošais objekts Staļģenes ielā 60 – sakārtošanā. «Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka, piemēram, šajā gadā, atsaucoties jau uz publiskoto informāciju par budžeta apstiprināšanu, Kalnciema pagasta Draudzības ielas nams kvalitatīvu sociālo pakalpojumu attīstībai pārtaps par sociālo māju, šajā gadā aizsākot tehniskā projekta izstrādi ēkas divu stāvu pārbūvei ar mērķi 2017. gadā veikt rekonstrukcijas darbus. Pašreizējā iecere ir konkrēto objektu iekļaut kādā no Latvijas–Lietuvas sadarbības programmas projektiem,» turpina D.Kaņepone.
Arī Ozolnieku novadā izteiktākie padomju laika ēku piemēri ir paneļu tipa daudzdzīvokļu nami, skaidro pašvaldības pārstāve Līga Tamberga. «Līdz šim renovētas 24 daudzdzīvokļu ēkas, kas ir ievērojami, ņemot vērā kopējo šādu māju skaitu novadā. Kā spilgtāko piemēru var minēt namu Meliorācijas ielā 25 (Ozolnieki), kur bez renovācijas stiprinātas arī nesošās konstrukcijas. Finansējumu ēku renovācijai līdz šim, piesaistot ES līdzfinansējumu, nodrošinājusi SIA «Ozolnieku KSDU». Kā uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gunārs Jaunsleinis, sabiedriskā fonda LABEEF galvenais akcents ir ne tikai renovēt, bet arī paildzināt mūžu padomju laikā celtajām ēkām, un šo finansējuma instrumentu plānots izmantot arī pēc 2020. gada, kad nebūs pieejams ES līdzfinansējums. Svarīgi nodrošināt, lai maksājumi iedzīvotājiem nebūtu lielāki kā līdz šim, tādēļ tiek meklēti visi iespējamie finansējuma avoti, kas būtu izdevīgāki daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem,» skaidro L.Tamberga.
