Piektā stāva dzīvokļos caur jumtu spiežas mitrums, maksa par apkuri divistabu dzīvoklim tuvojas septiņdesmit latiem, aug iedzīvotāju komunālo maksājumu parādi – tā rit dzīve Lielās ielas 26. daudzdzīvokļu namā Jelgavā. Gada sākumā agrākā mājas vecākā Skaidrīte Gabrāne aktīvi centās pārliecināt kaimiņus, ka jāiesaistās ES atbalstītajā ēku siltināšanas projektā, tika pat izstrādāts projekts, kas pusi līdzekļu ļautu piesaistīt no ES, taču augustā mājas iedzīvotāju vairākums ievēlēja citu priekšstāvi un nolēma ieguldī tikai pašu uzkrātos līdzekļus, kuru gan nav. Līdzīga skepse sastopama arī daudzās citās daudzdzīvokļu mājās.
Piektā stāva iedzīvotāja pensionāre Svetlana Borikova šajā namā ir viena no aktīvākajām siltināšanas pretiniecēm. «Vai mēs maz esam krāpti!» viņa retoriski jautā. Ik mēnesi sieviete kārtīgi norēķinās par komunālajiem pakalpojumiem, taču, ja, mājai iesaistoties siltināšanas programmā, par dzīvokli nāktos maksāt vairāk, tas pensionāru ģimenei nozīmētu ieslīgt parādos. Kaut arī kredīts tiek dots bez ķīlas un attiecas tikai uz dzīvokli, nevis tā īpašnieku, S.Borikova šādas saistības uzņemties nevēlas. Bez parādiem un pašu spēkiemS.Borikova neuzticas ES atbalstītajai siltināšanas programmai, kas tiek īstenota ar Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes starpniecību. Viņasprāt, tā gribēšot nopelnīt. Tad jau labāk mājai pašai pa tiešo nolīgt celtniekus, kas pamazām veiktu nepieciešamos darbus. No S.Borikovas dzīvokļa griestiem sūcas mitrums, kas rodoties no bojātajām notekcaurulēm, kuru remonts ir ieildzis. S.Gabrāne stāsta, ka ES finansētā ēkas siltināšanas programma sākumā vairumam kaimiņu likusies pievilcīga. Tādēļ arī šopavasar māja saņēmusi valsts atbalstu siltināšanas darbu tehniskā projekta izstrādei. Taču vasarā šīs idejas pretiniekiem izdevies savā pusē pārdabūt svārstīgos, kā arī ievēlēt jaunu mājas vecāko Olgu Būmani, kas par iesaistīšanos ES siltināšanas projektā ieņem nogaidošu attieksmi. Trūkstot informācijas krieviskiZemgales Reģionālās enerģētikas aģentūras direktors Mārtiņš Prīsis, kura uzdevums ir sekmēt siltināšanas projektus, atzīst, ka tik pretrunīga sapulce kā Lielās ielas 26. nama iedzīvotājiem viņa pieredzē neesot bijusi. Viņaprāt, trūkst materiālu krievu valodā, kas iedzīvotājiem pārliecinoši izskaidrotu būtību. S.Gabrāne teic, ka dažkārt mājas vidū dzīvojošie nesaprot, ka no ēkas galu siltināšanas arī viņiem būs labums un ka renovēšanā iztērētais aizņēmums būtiski nepalielinās un varbūt pat samazinās dzīvokļa uzturēšanas izmaksas.Līdzīga skepse ir arī Mātera ielas 33 deviņdesmit dzīvokļu mājā. Tās vecākais Jānis Klīve pērnruden pierunāja iesaistīties ēkas siltināšanā 40 procentu mājas iedzīvotāju, taču vajadzīgs vairākums. Viņaprāt, vajadzētu mēģināt vēlreiz, jo tagad ir labāk zināmi siltināšanas pozitīvie piemēri. Lētāk ar visu kredītu Divdesmit četru dzīvokļu Helmaņa ielas 3 mājas vecākā Lilita Baškevica atzīst, ka pēc pērn veiktās siltināšanas siltuma patēriņš samazinājies tā, ka bankai atmaksājamā kredīta summa kopā ar jaunajiem siltuma rēķiniem sanākot mazāka nekā pirms tam. L.Baškevica gan atzīst, ka kaimiņus pierunāt dalībai projektā, kurā 40 procentus sedza Vācijas valdība, bijis diezgan ķēpīgi. Diez vai viņa to uzņemtos vēlreiz. Tagad gan agrākie pretinieki sakot paldies. Par skolu maksā tikai iedzīvotājiDaudzdzīvokļu ēku siltināšanas pionieriem Jelgavā 4. līnijas 1. nama iedzīvotājiem kopējais siltuma patēriņš pēc 2008. gada janvārī pabeigtās Vācijas valdības atbalstītās renovācijas samazinājies par 45 – 50 procentiem. Mājā ir 23 dzīvokļi. Daži to īpašnieki par renovāciju norēķinājās, neņemot kredītu. Pārējiem, kā stāsta mājas vecākais būvinženieris Ainārs Šķerbergs, uz piecpadsmit gadiem ņemtā kredīta atmaksa prasa 50 – 60 latu mēnesī. Līdz šim visi tikuši galā. Lielākie trūkumi, kā stāsta mājas vecākais, ir «Komunālprojekta» neveiksmīgi projektētā grīdas siltināšana, kā arī celtnieku SIA «Rimts» ieliktie stāvvadi. Tādēļ vēl joprojām apkures sistēmu neesot iespējams optimāli noregulēt. Tādējādi siltuma patēriņš dzīvokļos vārstās no 15 – 25 santīmiem mājas vidū līdz latam par kvadrātmetru mājas galos. Iedzīvotāji panākuši renovācijas darbu garantijas termiņa pagarināšanu līdz 2011. gada janvāra beigām. A.Šķerbergs cer atlikušajā garantijas laikā panākt pozitīvu risinājumu. «Par kļūdām vajadzētu maksāt ne tikai mājas iedzīvotājiem, bet arī celtniekiem, projektētājiem. Ja nebūtu mācības no nepilnībām mūsu nama siltināšanā, diez vai sanāktu Helmaņa ielas 3 veiksmes stāsts,» secina A.Šķerbergs.
