Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā (BEMVA) iesniegti tikai 17 projekti dažādiem dzīvojamo māju siltināšanas pasākumiem. No Jelgavas līdz šim nav saņemts neviens pieteikums dalībai ES atbalstītajā programmā. Daudzi dzīvokļu īpašnieki kā iemeslu, kāpēc nevēlas siltināt savu mājokli, min nestabilo finansiālo situāciju.
«Sakarā ar pašreizējo krīzes situāciju valstī un neziņu par rītdienu mūsu ģimene nesaskata iespēju pašreiz maksāt papildus,» iemeslu, kāpēc nevēlas mājas iekļaušanu ES atbalstītā programmā, aptaujas lapā pauž kāda Lāčplēša ielas 17. nama dzīvokļa īpašniece. Minētajā un vēl vairāk nekā sešdesmit daudzdzīvokļu namos, kur konstatēts vislielākais siltumenerģijas patēriņš, māju vecākie aptaujājuši iedzīvotājus, vai viņi būtu gatavi ieguldīt savus līdzekļus energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos.Piekrīt negribīgiArī pašvaldības mājokļu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» tehniskais direktors Uldis Lazdiņš kā vienu no iemesliem, kāpēc dzīvokļu īpašnieki kūtri piekrīt savu īpašumu siltināšanai, min nestabilo finansiālo situāciju. Uzņēmumā, kas patlaban apsaimnieko vairāk nekā pustūkstoti dzīvojamo māju, ir dati par pēdējo četru gadu siltumenerģijas patēriņu tajās.«Ar māju vecāko starpniecību aptaujājām dzīvokļu īpašniekus mājās, kur patēriņš ir vislielākais. Centāmies noskaidrot, vai viņi būtu gatavi daļēji segt dažādu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu izmaksas,» stāsta U.Lazdiņš.Uzņēmuma speciālisti izveidojuši aptaujas anketu, kurā norādīti dažādi veicamie darbi un to aptuvenās izmaksas. Īpašnieki var minēt, ko būtu ar mieru īstenot savā mājā, kā arī – cik lielu summu mēnesī būtu iespējams maksāt. Piekrišana saņemta tikai no dažu māju iedzīvotājiem. Savukārt tikai vienai – Raiņa ielā 3 – dokumentācija sakārtota tiktāl, lai jūnija sākumā to iesniegtu BEMVA. Divu māju – Mātera ielā 33 un Vīgriežu ielā 30 – iedzīvotāji būtu gatavi piedalīties ES atbalstītā projektā.Dokumentācija – pārāk sarežģītaPārāk sarežģītos noteikumus, kas jāizpilda, sagatavojot dokumentāciju finanšu atbalsta saņemšanai, min ne vien U.Lazdiņš, bet arī māju vecākie. Tā Mātera ielas 33. mājas vecākais Jānis Klīve «Ziņām» teic, ka patlaban paveikts tikai viens no grūtākajiem darbiem – aptaujāti nama iedzīvotāji, lai noskaidrotu, vai viņi būtu ar mieru piedalīties ES un Latvijas valsts atbalstītajā programmā. «Tagad būs jāsāk vākt nepieciešamie dokumenti, kas arī nebūs viegli,» nosaka J.Klīve. Naudu pa priekšuTomēr sākt siltināšanas darbus kavē ne tikai piņķerīgā dokumentācijas sagatavošana. «ES līdzfinansējumu saņemsim vien pēc tam, kad būs pabeigti visi energoefektivitāti paaugstinošie pasākumi,» turpina U.Lazdiņš. Tas nozīmē, ka pēc projekta akceptēšanas BEMVA bankā būs jāņem kredīts visu darbu veikšanai un jāmaksā procenti par aizdevuma izmantošanu. BEMVA ES struktūrfondu ieviešanas departamenta Projektu ieviešanas nodaļas vecākā konsultante Signe Kajaka «Ziņām» gan uzsver, ka valdība jau veikusi grozījumus minētajos noteikumos un pieteikšanās procedūra vienkāršota. Uz to gan U.Lazdiņš, gan J.Klīve atteic, ka prasības joprojām esot pārāk sarežģītas. Uzziņai Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētās aktivitātes par daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumiem pieejamais finansējums ir 16 634 764 lati Vienas mājas siltināšanai maksimāli pieļaujamais atbalsta apmērs ir līdz 100 000 latu, bet ne vairāk kā 35 lati uz dzīvojamās mājas kvadrātmetru
