Lai arī noteikuši mazāko apsaimniekošanas maksu, kooperatīva «Rosme» 51 dzīvokļa piecstāvu nams jau tagad starp divām identiskām mājām Uzvaras ielā 5 izceļas ar vienmēr sakoptu teritoriju, nomainītiem ūdens stāvvadiem un tīrām kāpņu telpām. Pirms gada visos dzīvokļos radiatori tika aprīkoti ar siltuma regulētājiem, iedzīvotāji saprata, ka paši var ietekmēt enerģijas patēriņu un savu apkures rēķinu. Tādēļ nešauboties viņi piekrituši ierosinājumam māju nosiltināt, jo tad izdosies ietaupīt vēl vairāk.
Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības «Rosme» valdes priekšsēdētājs Gatis Lillais «Ziņām» stāsta – kopš 2007. gada rudens, kad kļuva par «Rosmes» vadītāju, viņa galvenais mērķis ir atrast iespējas mājai ietaupīt. «Nopietni pie darba ķēros 2009. gadā. Piemēram, grāmatvedības datus vairs neapkopo vietējā pensionāre rūtiņu kladē ar kalkulatoru, bet gan firma. Visi maksājumi notiek tikai bezskaidras naudas norēķinos uz kontu, līdz ar to finanšu informācija ir pārskatāmāka,» saka G.Lillais.Apsaimniekošanas maksa mājā arvien ir tikai 15 santīmu par kvadrātmetru, bet ar to pieticis ūdens stāvvadu un pagraba logu nomaiņai, kā arī sanāk algot kārtīgu sētnieku, kas dzīvo pašu namā un tādēļ tīrību uztur gan ap ēku, gan kāpņu telpās. Nupat visos dzīvokļos uzlikti moderni ūdens skaitītāji, kuru rādījumi ik mēnesi elektroniski nonāk G.Lillā elektroniskajā pastā. «Man vairs nav jāklauvē pie katra dzīvokļa durvīm, turklāt rādījumi tagad ir precīzi, un mājai ūdens pārtēriņa tikpat kā vairs nav,» saka kooperatīva vadītājs. Sildies, cik gribiNākamais darbs bija pārliecināt iedzīvotājus radiatorus aprīkot ar individuālajiem siltumenerģijas patēriņa regulatoriem un skaitītājiem. Palīdzēja arguments, ka apkures izmaksas pats var tieši ietekmēt, jo puse no visas mājas siltumenerģijas patēriņa tiek sadalīta uz visiem 2136 dzīvojamās platības kvadrātmetriem, bet otru pusi proporcionāli katrs dzīvoklis maksā pēc skaitītāja rādījumiem. Priekšrocība «ja neesi mājās, vari aizgriezt ciet» rezultātu sniedza jau uzreiz 2009. gada rudenī. Dati par janvārī patērēto siltumenerģiju liecina, ka mazākais rēķins šajā mājā būs 54 santīmi (bez PVN) par kvadrātmetra apsildi, bet lielākā apkures cena – 1,50 latu. Vidējā maksa par apkuri ir 1,2 lati. Par to, ka tā sauktie alokatori pie radiatoriem ir ieguvums, liecina arī kopējā mājas siltumenerģijas patēriņa dinamika pēdējo gadu laikā. 2009. gadā, kad ziema bija diezgan silta, ēka patērēja 310 megavatstundu, pērn šis apjoms krities līdz 280 megavatstundām, kaut 2010. gada sākums un beigas bija ļoti aukstas. Naudas izteiksmē šis ietaupījums vien jau veido ap 1000 latu, tādējādi rēķināms, ka vēl pēc gada radiatoru aprīkojums būs atmaksājies. Vairums – abām rokām parPagājušā gada pavasarī, sapulcē atskaitoties par aizvadīto apkures sezonu, G.Lillais dzīvokļu īpašniekiem pirmoreiz ieminējās par mājas siltināšanu. «Sākumā bija skepse,» atzīst kooperatīva šefs. Tā kā ar Jelgavas pašvaldības atbalstu ēkai jau bija veikts energoaudits, G.Lillais sāka rēķināt ieguvumus no mājas siltināšanas. Nākamajā kopsapulcē augusta sākumā viņš jau varēja nākt klajā ar konkrētiem skaitļiem un prognozi par ietaupījumu pēc nama nosiltināšanas. Toreiz no 32 atnākušajiem dzīvokļu īpašniekiem 30 bija par iespēju veikt energoefektivitātes pasākumus un pusi izmaksu saņemt atpakaļ kā ES atbalstu.G.Lillais skaidro, ka renovācijas gaitā iecerēts nomainīt veco jumta segumu, siltināt fasādi un bēniņus, veco koka logu un ārdurvju vietā ielikt jaunus. Lai gan papildu siltuma ekonomiju dotu arī pagraba griestu siltināšana, šī doma atmesta, jo citādi nāktos nojaukt tur izbūvētos nodalījumus. Jaunākie aprēķini liecina, ka darbi varētu izmaksāt ap 100 tūkstošiem latu. Uz mājas pleciem paliks tikai 50 tūkstoši. Ņemot kredītu bankā, dzīvokļa saistības nākamos 15 gadus būtu 20 santīmu uz kvadrātmetru mēnesī jeb nepilni divarpus lati gadā. Tomēr energoaudits siltuma ekonomiju sola daudz lielāku – tās būtu ap 90 kilovatstundu uz kvadrātmetru gadā jeb četri lati. Tādējādi rēķināms, ka pēc mājas renovācijas pie pašreizējām apkures cenām katrs dzīvokļa kvadrātmetrs uz siltumu gadā ļautu ieekonomēt pusotru latu.«Jau tagad ir zināms, ka apkures tarifi tikai augs. Pat, ja ietaupītu tikai 40 kilovatstundu uz kvadrātmetru, jau būtu iespējams segt kredīta maksājumus, tāpēc būsim tikai ieguvēji,» pārliecināts G.Lillais. Pēdējā sapulcē viņa domu «ar abām rokām» atbalstīja 40 no 51 dzīvokļa, vēl pieci bija kategoriski pret, bet pārējie seši šauboties.Līdz rudenim mājai jābūt siltaiMājas siltināšanas projektu atbalsta saņemšanai G.Lillais sagatavoja pats bez ekspertu padoma. Janvāra pēdējā dienā tas nogādāts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, kas dokumentus pētīs divus mēnešus. Ja nebūs lielu aizķeršanos, aprīlī varētu meklēt būvnieku, bet jauno apkures sezonu sagaidīt glītā un siltā namā.
