Par 1,2 procentiem zemāku (salīdzinot ar 2015. gada maiju) siltuma tarifu jeb 57,89 eiro par megavatstundu jelgavniekiem nāksies maksāt nākamajā apkures sezonā – tādu secinājumu var izdarīt no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) un SIA «Fortum Jelgava» rīkotās iedzīvotāju uzklausīšanas sanāksmes. Jelgavnieki tika aicināti uz diskusiju par to, kā centralizētā apkures sistēma pilsētā attīstīsies arī tālākā nākotnē. Uz jautājumu, vai turpmāk tarifā iekļaut arī maksātnespējīgo klientu parādus, skaidra atbilde gan netika dota.
Tikai daži ieinteresētie dzīvokļu īpašnieki, toties vairāki vadošie Jelgavas Domes darbinieki, kā arī daži citi interesenti izmantoja iespēju piedalīties SPRK un SIA «Fortum Jelgava» organizētajā iedzīvotāju uzklausīšanas sanāksmē, kas notika Jelgavas Domes sēžu zālē. Toties tie, kuri bija atnākuši, jautājumus uzdeva visai aktīvi.
Dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs jelgavnieks Ēriks Indriksons bija neizpratnē: «Kā tā var būt, ka Jelgavā jaunajā koģenerācijas stacijā pat 85 procenti siltuma tiek saražoti ar šķeldu, kas ir ievērojami lētāka par dabasgāzi, bet mūsu siltuma tarifs vēl joprojām ir piesaistīts dabasgāzei?» «Ziņas» noskaidroja, ka, piemēram, mazpilsētā Smiltenē, kur koģenerācijas stacija darbojas tikai ar šķeldu, SPRK padome apstiprinājusi tarifu 49,77 eiro par megavatstundu.
Kā skaidroja «Fortum Jelgava» valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa un valdes locekle Aina Bataraga, Jelgavā, kā arī citās valsts lielākajās pilsētās aprēķina metode ir cita. «15–20 procentu dabasgāzes īpatsvars ir pietiekami liels, lai tarifs tiktu piesaistīts dabasgāzes, nevis šķeldas cenai,» sacīja «Fortum Jelgava» pārstāves. To pašu uzsvēra arī SPRK Enerģētikas departamenta pārstāvis Kaspars Koncevičs, piebilstot, ka šādu siltuma tarifa aprēķināšanas metodiku pieņēmusi SPRK padome. Runājot par kurināmā iepirkšanu, A.Bataraga minēja, ka «Fortum Jelgava» riskē, pieņemot, ka veselu gadu šķeldas cena turēsies zināmās robežās. Taču viņa atzina, ka vēl grūtāk ir prognozēt no Krievijas iepirktās gāzes cenu, jo tās svārstības ir pakļautas Kremļa politiskajām nostādnēm. G.Cimdiņa uzsvēra, ka, kurinot arī ar šķeldu, uzlabojusies mūsu enerģijas piegāžu ģeopolitiskā drošība.
Igaunijas valdība vairāk atbalsta «Fortum»
Daudzdzīvokļu mājas Puķu ielā 3 pilnvarnieks Valdis Grīnbergs jautāja, vai, samazinoties gāzes cenai, nevar iznākt tā, ka kurināšana ar šķeldu kļūs neizdevīga. G.Cimdiņa pieļāva, ka neilgā, viena divu gadu, laika posmā «Fortum Jelgava» varbūt varētu palielināt gāzes īpatsvaru enerģijas ražošanā, tomēr stratēģiski atpakaļceļa uz gāzi kā galveno kurināmā veidu uzņēmumam nav. Viņa uzsvēra, ka, kurinot ar šķeldu, tiek samazināti dabai kaitīgie oglekļa oksīda izmeši, par kuru kvotām nākotnē var nākties maksāt vairāk. Uzņēmuma vadītāja piebilda, ka kopumā dabasgāzes patēriņš Latvijā pēdējos desmit gados ir samazinājies apmēram divas reizes. V.Grīnbergs jautāja, kāds ir starptautiskā koncerna «Fortum» noteiktais tarifs Igaunijas pilsētās Tartu un Pērnavā, kur līdzīgi kā Jelgavā uzbūvētas biomasas koģenerācijas stacijas. G.Cimdiņa paskaidroja, ka šajās pilsētās nākamajam gadam siltumtarifs ir par 4–4,5 eiro zemāks nekā Jelgavā, jo Igaunija vairāk subsidējot savus videi draudzīgos enerģijas ražotājus. Turklāt Tartu ir lielāka pilsēta un tajā ir vairāk siltuma patērētāju. «Jelgavā arī apkures cena būtu zemāka, ja «Fortum» pakalpojumus izmantotu vairāk patērētāju. Mēs centīsimies strādāt šajā virzienā, tādēļ ļoti pieredzējušo valdes locekli Ainu Bataragu esam uzaicinājuši vadīt «Fortum Jelgava» Klientu apkalpošanas nodaļu,» piebilda G.Cimdiņa.
Nav informēti par likuma grozījumiem
Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods jautāja, vai siltuma tarifu ietekmē tas, ka ES regula par energoefektivitāti uzliek par pienākumu dalībvalstīm veidot energoefektivitāšu pasākumus atbalstošus fondus. K.Koncevičs sacīja, ka šāda komponenta tarifā vismaz pagaidām nav. Savukārt Jelgavas mēra vietnieks Vilis Ļevčenoks vēlējās noskaidrot, vai pārmērīga oglekļa oksīda izmešu samazināšana Latvijas rūpniecībā nevar kļūt kaitīga mežiem, kas taču piesaista ogļskābo gāzi. K.Koncevičs iebilda, ka meži Latvijā auguši arī senos laikos, kad rūpniecības vispār nebija.
Daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas uzņēmuma Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes loceklis Juris Vidžis SPRK pārstāvim K.Koncevičam āķīgi jautāja, vai siltuma, arī elektrības un citu sabiedrisko pakalpojumu tarifā ir ietverti zaudējumi, ko mājai rada maksātnespējīgie vai mirušie dzīvokļu īpašnieki. «Saskaņā ar grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas pieņemti pirms pusotra gada, šie zaudējumi ir jānoraksta pakalpojuma sniedzējam,» uzsvēra J.Vidžis. K.Koncevičs uz šo jautājumu atbildēt nespēja. Tas bija pretrunā ar viņa iepriekš teikto, ka nevienam pakalpojuma saņēmējam par svešiem parādiem nevajadzētu maksāt. Par SPRK nepamanītajiem grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā K.Koncevičs solīja informēt šīs institūcijas padomi. Savukārt G.Cimdiņa piebilda, ka līdz šim zaudējumi, kas radušies maksātnespējīgo un mirušo klientu dēļ, tika segti no «Fortum Jelgava» peļņas.
«Fortum» neplēšot lielāko peļņu
Runājot par «Fortum Jelgava» iesniegto siltuma tarifa projektu, K.Koncevičs atzīmēja, ka uzņēmums nav izmantojis pieļaujamo peļņas robežu. Tas, viņaprāt, liecina, ka uzņēmums atbildīgi izturas pret saviem klientiem. Savukārt «Fortum Jelgava» pārstāvji uzsvēra, cik ļoti nozīmīga tam bija 70 miljonu eiro vērtā Latvijā lielākā koģenerācijas stacija, kas tika atklāta 2013. gada septembrī. Kurinot tikai ar dabasgāzi, 2012. gadā Jelgavā siltuma tarifs bija 68,73 eiro par megavatstundu. Turpmākajos gados, kurinot arī ar šķeldu, tas samazinājies par 13,5 procentiem. «Fortum Jelgava» saimniekošanas laikā renovēti 93 procenti no 74,6 kilometru garajām pilsētas siltumtrasēm, turklāt 2013. gadā izbūvēts siltumtrases pārvads pa Lielupes gultni uz Pārlielupi.
Turpmāk «Fortum Jelgava» plāno atjaunot simts nolietotos siltummaiņus, kā arī dažus vēl pārpalikušos veco siltumtrašu posmus. ◆
