Pašlaik valsts atbalstītās mājokļu kreditēšanas programmā vairākas bankas piedāvā daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ņemt kredītu remontdarbiem, kas samazinātu viņu izdevumus, celtu mājas estētisko vērtību un dzīvokļu tirgus cenu.
Pašlaik valsts atbalstītās mājokļu kreditēšanas programmā vairākas bankas piedāvā daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ņemt kredītu remontdarbiem, kas samazinātu viņu izdevumus, celtu mājas estētisko vērtību un dzīvokļu tirgus cenu. Kādiem remontdarbiem
un uzlabojumiem kredītu izmantot?
Padomju gados daudzdzīvokļu māju celtniecības politikas pamatā bija princips – ārkārtīgi lēta enerģija, dārgi būvmateriāli. Tāpēc, būvējot daudzdzīvokļu mājas, galvenais noteikums bija maksimāli taupīt būvmateriālus, neņemot vērā apkurei nepieciešamās enerģijas izmaksas. Tādās ēkās par enerģijas taupīšanu nevar būt ne runas.
Lielākās Jelgavas dzīvojamo māju apsaimniekošanas organizācijas – Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) – vadītājam Jurim Vidžim nepatīk, ka visur piesaucam pasaules praksi. Piemēram, Austrumvācijā, kur dzīvojamās ēkas cēla pēc līdzīgiem principiem, iedzīvotāju īpašumā nonāca tikai pavisam maz dzīvokļu. Ēku apsaimniekošanas organizācijas, izmantojot Vācijas banku hipotekāros kredītus ar zemiem procentiem, ļāva daudzdzīvokļu ēkas pilnīgi atjaunot, uzlabojot siltumizolāciju, nomainot logus un durvis, visu ūdens, siltumapgādes un ventilācijas sistēmu. Tagad iedzīvotājiem par noteiktu īres maksu tiek piedāvāti moderni un ekonomiski dzīvokļi.
Latvijas Saeima lēma iet citu mājokļu politikas ceļu, piedāvājot valsts un pašvaldību dzīvokļu īrniekiem iegūt tos savā īpašumā privatizācijas ceļā, taču nepiedāvāja atbilstošu māju apsaimniekošanas un renovācijas modeli. Rezultāts? Nolietotas inženiertehniskās komunikācijas, namu ārsienas sliktā stāvoklī, briesmīgi bēniņi, pagrabi, logi. Visu pat nav iespējams uzskaitīt. Tikai nedaudzi iedzīvotāji var atļauties savā dzīvoklī nomainīt logus, taču arī tas viņiem nesamazina maksu par izlietoto siltumu.
Ir arī izņēmumi, kad, izmantojot ārvalstu finansiālo palīdzību, varēja realizēt vairākus pilotprojektus un samazinājās iedzīvotāju izdevumi par siltumu.
Pirms kāda laika Latvijā ar valsts atbalstu iekustējusies mājokļu attīstības kreditēšanas programma, kas ir arī paredzēta daudzdzīvokļu māju kopīpašuma daļu remontam, rekonstrukcijai un energoefektivitātes paaugstināšanai.
Kā jelgavniekiem tikt pie lētāk ekspluatējama dzīvokļa? Vienota viedokļa nav. Arī priekšlikumu ir daudz. Nesen kāds «Ziņu» lasītājs Jelgavas daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus aicināja vienoties par šāda bankas kredīta ņemšanu, lai visai dzīvojamai mājai vai to grupai iekārtotu autonomu apkuri. Priekšlikumu viņš motivē ar to, ka nākamajā apkures sezonā jau tā augstā maksa par siltumenerģiju var vēl palielināties. Daudzu namu iedzīvotājiem jau no iepriekšējiem gadiem iekrājušies parādi par komunālajiem pakalpojumiem. Taču ir arī mājas, kurās parāds nav liels un iedzīvotāji par pakalpojumiem ir maksājuši regulāri. Tātad, ja par šāda kredīta ņemšanu mājas iemītnieku kopsapulcē vienotos vismaz 75 procenti iedzīvotāju, kredītu izmantojot, varētu ierīkot autonomu gāzes apkuri.
Daudzdzīvokļu māju apsaimniekotāji un pašvaldība šādu priekšlikumu vērtē dažādi. Jelgavas Domes izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks piekrīt, ka mājā ar autonomu apkuri maksa par siltumu pagaidām ir zemāka nekā centralizēti apkurinātajās. Tomēr, viņaprāt, ieguvums būs īslaicīgs: pakāpeniski palielinoties gāzes un elektroenerģijas cenai, starpība samazināsies, jo mājas apkurei izmantotā gāze tiek uzskaitīta kā rūpnieciski patērēta un tai jau tagad piemēro diferencētu tarifu. Turklāt ņemt bankas kredītu autonoma siltuma ražošanai varēs tikai neliela daļa daudzdzīvokļu māju. Tas neizbēgami palielinās jau tā augsto siltumenerģijas tarifu pilsētā. Bet beigu beigās cietēji būs tie, kuriem nav iespēju pāriet uz lokālo siltuma ražošanu.
V.Ļevčenoks uzskata, ka izeja no šādas situācijas ir līdz galam sakārtota Jelgavas siltumapgādes sistēma. Pirmkārt, tas nozīmē ievērojami samazināt siltumvadu garumu, ierīkojot vairākas lokālās katlumājas. Otrkārt, tarifu varēs samazināt, siltumenerģiju ražojot koģenerācijas stacijā. Tajā tiek ražota arī elektroenerģija, ko iepērk «Latvenergo». Šādi pārkārtota siltuma ražošanas sistēma jau ir vairākās Latvijas pilsētās.
Pēc speciālistu domām, obligāts priekšnoteikums siltumpatēriņa samazināšanai ir daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana. Un tieši šim nolūkam vispareizāk būtu izmantot banku piedāvātos kredītus. Latvijā realizēto projektu pieredze liecina, ka ārsienu, bēniņu un pagrabu siltināšana, individuālo māju siltummezglu ierīkošana, logu un durvju nomaiņa ļāvusi gandrīz uz pusi samazināt maksu par siltumu.
Kā informēja V.Ļevčenoks, jau tuvākajā laikā no Vides ministrijas tiks saņemts atbilstoša konkursa nolikums. To organizēs ar Vācijas valdības atbalstu. Jau tagad izvēlētas vairākas Jelgavas daudzdzīvokļu mājas, kuras varēs renovēt atbilstīgi visām prasībām. Iegūto pieredzi piedāvāsim pilsētas iedzīvotājiem.
Kā rīkoties, kuru variantu izvēlēties, protams, jālemj iedzīvotājiem. Taču jāņem vērā, ka bez nopietniem pārkārtojumiem pašā siltuma ražošanas uzņēmumā, tikai paaugstinot apkures tarifus, neko citu kā parādnieku un neapmierināto skaita palielināšanos neiegūsim. Nenoliedzot izdarīto, arī pašvaldības vadībai vairāk jādomā, kā atrisināt samilzušās apkures problēmas.
