Vakar Jelgavas domes konsultatīvās padomes sēdē sprieda par siltumapgādes koncepciju un rīcības programmu pilsētā, par jau izdarīto un vēl darāmo saistībā ar valsts orientāciju uz Eiropas līmeni.
Vakar Jelgavas domes konsultatīvās padomes sēdē sprieda par siltumapgādes koncepciju un rīcības programmu pilsētā, par jau izdarīto un vēl darāmo saistībā ar valsts orientāciju uz Eiropas līmeni.
Viena no galvenajām energoresursu ekonomijas koncepcijas programmām balstās uz centralizētās siltumapgādes sistēmu, kas pilsētā ir dominējošā. Tās galvenā problēma pirms rehabilitācijas programmas realizācijas saistīta ar novecojušu tehnoloģisko iekārtu ekspluatāciju. Par rehabilitācijas projekta ieguvumiem atzīstama apgādes sistēmas kalpošanas pagarināšana, ekspluatācijas izmaksu un vides piesārņojuma samazināšana. Tā, kā teica pilsētsaimniecības departamenta direktors Aigars Ozols, ja pagājušā gadā kopējie enerģijas zudumi tīklos bija 22,8 procenti, pēc projekta realizācijas zudumi trasēs (uz divcauruļu sistēmu nomaināmi vairāk nekā 20 kilometri) varētu sarukt līdz 12 procentiem. Siltuma mērītāju uzstādīšana un automatizēto kontroles sistēmu ieviešana (dzīvojamās mājās uzstādīti 132 skaitītāji un 70 automatizēti mezgli) palielinās siltuma izmantošanas efektivitāti ēkās. Savukārt pēc katlu automatizācijas ražošanas efektivitāti varētu kāpināt par pieciem procentiem. Katlumāju (Ganību un Rūpniecības ielas) modernizācija par desmit procentiem palielinājusi to lietderības koeficientu, tādējādi tuvojoties pilsētā līdz šim efektīvākajai cukurfabrikas sistēmai. Līdzšinējie aprēķini (enerģijas izmaksu un ekspluatācijas un iekārtu nomaiņas izmaksu starpība) liecina, ka projekta ekonomiskā atdeve sasniedz 14 procentu.
Turpmākais pilsētā saistīts ar piegādātāja, transportētāja un siltumpatērētāja pozīcijās dalītu siltumapgādi un veicinot ekonomijas pasākumu attīstību. Līdztekus tīklu rekonstrukcijai, efektīvākai siltuma ražošanai, uzskaites sistēmas pilnīgai ieviešanai un siltumtīklu uzņēmuma pārstrukturizācijai veicama abu Lielupes krastu savienošana ar siltumtrasi. Turpināma resursu ekonomijas projektu attīstība kā dzīvojamās, tā administratīvās ēkās, to saistot ar konsultāciju un apmācību pasākumiem konkrētu ēku iemītniekiem. Līdztekus pilnveidojamas alternatīva kurināmā izmantošanas un patērētāju apmaksas iekasēšanas sistēmas. Turklāt, kā uzsvēra domes priekšsēdētāja vietnieks R. Vītoliņš, ekonomiskā atdeve panākama, nodrošinot pilnīgi visu virzienu savstarpēju mijiedarbību.
