Saskaņā ar Pasaules bankas projektu siltumtrašu rekonstrukcijā no Jelgavas domes puses šogad ieguldāmi 1293387 lati.
Saskaņā ar Pasaules bankas projektu siltumtrašu rekonstrukcijā no Jelgavas domes puses šogad ieguldāmi 1293387 lati. Līdz septembrim ieguldīta nepilna puse – 410 tūkstošu. 900 tūkstošu latu vajadzīgi, lai siltumtrašu un siltummezglu remontētāji veiktu paredzētos darbus. Dome saņēmusi paziņojumu, ka no 1. septembra tālākie darbi tiek pārtraukti, kamēr nav saņemta nauda par jau izpildītajiem. Lai aizsāktais turpinātos un pilsētu vispār būtu iespējams apkurināt, visdrīzākajā laikā vajadzīgi 400 tūkstošu latu. Domes speciālisti nedēļas sākumā kopā bija pulcējuši visu namu pārvalžu vadītājas un siltumtīklu vadošos darbiniekus.
Dome jau ne vienreiz vien uzņēmusies «caurumu lāpītājas» lomu un segusi nemaksātāju parādus, lai pēc tam atkal turpinātu apkures saistību kārtošanu. Ar Pārlielupi saistītos maksājumus ieskaitot, tādā veidā aizplūdis gandrīz miljons latu. Bet mūžīgi tas turpināties nevar. Tāpēc namu saimniekiem – namu pārvaldēm – tika piedāvāts pašiem norēķināties par ikvienu katrā mājā jau uzstādīto un šogad vēl uzstādāmo siltummezglu. Lai to izdarītu, jau šonedēļ namu pārvaldēm konkrēto summu apmērā sagatavojama dokumentācija kredīta ņemšanai, lai nākamnedēļ ar Valsts kases starpniecību kredīta lietas kārtotu tālāk. Kredīta garanta funkcijas uzņemšoties dome. Kā atzīmēja tās priekšsēdētāja vietnieks Raitis Vītoliņš, šāda veida kredīts, lai nodrošinātu namu apsaimniekošanu, valstī vēl nav izsniegts. Jelgavnieki būšot pirmie, kas tādējādi mēģināšot risināt samilzušo problēmu. Kredītlikme nevarētu pārsniegt desmit procentus.
Sanāksmē tika analizēta arī situācija apkures maksājumu iekasēšanas jomā. Kopainas izpratnei traucēja tas, ka namu pārvaldes bija sagatavojušas datus, kādus katra uzskatījusi par vajadzīgu. Tā 2. pārvaldes dzīvokļu īrnieki par iepriekšējās sezonas apkuri no siltumtīklu izsniegtā rēķina 118219 latu apjomā līdz augustam norēķinājušies par 95022 latiem jeb 80 procentu apmērā. Viszemākais maksājumu procents (71,5) bijis Mātera ielas 33. nama īrniekiem. Tiesa, tur, kā teica pārvaldes priekšniece Ingrīda Mutjanko, arī apkure bijusi visvājākā. Tiesā par parādu piedziņu iesniegtas 37 lietas, bet vēl nevienai neesot zināms izskatīšanas termiņš. Septiņas lietas izskatīšanu gaidot jau no pagājušā gada. No apkures atvienoti pieci, no karstā ūdens – 88 dzīvokļi. 1. namu pārvaldes īrnieki par siltumu bez soda procentiem nav samaksājuši 54108 latus. Puķu ielas 3. nama īrnieku maksājumi pārsniedz 90 procentu, bet Ganību ielas 61. nama – nesasniedz pat 50. Arī kopumā vislielākās raizes sagādā Ganību ielas mikrorajons, kas atrodas pretī katlumājai. Šīs mājas acīmredzot varētu būt tās, kur pēdējā kārtā sākama jaunā apkures sezona. Tika norādīts, ka vajadzīgi radikālāki lēmumi, jo nereti paši iedzīvotāji nodara tīšus kaitējumus. Tā, Ganību ielas 65. mājā nozagts pat siltuma skaitītājs. Tiesa, arī siltummezglu sakārtošanas jomā vērojama nekonsekvence. Šā rajona iedzīvotājiem solīts, ka šovasar tas beidzot notiks, taču reāli darbi risinās citviet, kur stāvoklis uzskatāms par labāku. 3. namu pārvaldes mājās nomaksas apmērs svārstās no 63 Meiju ceļa 28. mājai līdz 80 un vairāk procentiem. Labāk maksāts namos, kur uzstādīti siltumskaitītāji. To apliecināja arī 4. namu pārvaldes aprēķini. Mājās ar skaitītājiem pēdējās divās apkures sezonās maksājumi veikti 75,2 procentu apmērā, bet bez skaitītājiem – par 66 procentiem. Taču tās pārziņā esošajās mājās skaitītāji uzstādīti tikai trešajai daļai. Attiecībā uz priekšlikumiem par iekasējumu uzlabošanu (iedzīvotāju parāds sasniedz 333 tūkstošus latu) namu pārvalžu nostāja bija vienota tanī ziņā, ka uz mēnesi pagarināms izlīguma mēnesis, kura ietvaros iedzīvotāji var turpināt maksājumu kārtošanu bez soda procentu iekasēšanas, jo augustā lielai daļai daudz līdzekļu vajadzēja atvēlēt, lai sagatavotu bērnus skolai. Namu pārvaldnieces uzsvēra, ka domes līmenī ir jāpieņem lēmums, kas ierobežotu atteikšanos no centralizētās apkures. Jo formālais akcepts par apkurināšanu ar elektrību vēl negarantē, ka dzīvoklis tiešām tiks apkurināts – elektroapkure ir vēl dārgāks prieks. Masveida atteikšanās varētu nozīmēt arī to, ka apkurināts netiks vispār vai labākajā gadījumā silta būs tikai viena telpa, kas savukārt nozīmē dzīvojamā fonda bojāšanu. 1. un 3. namu pārvaldes vadītājas līdztekus rosinājumam pasteidzināt tiesu lietas norādīja, ka šis pasākums ir efektīvāks, ja tiesā iesniedz prasību par izlikšanu no dzīvokļa. Parāda piedzīšanas jomā lielāka ietekme tomēr esot brīdināšanai. I. Mutjanko, Daugavpils pieredzes apmaiņas braucienā redzēto apkopojot, norādīja, ka Latgalē ar tiesas palīdzību atbrīvotie dzīvokļi tiek piedāvāti tiem, kas spējīgi segt komunālo maksājumu parādu. Attiecībā uz ieteikumu vienreiz realizēt draudus un mājas, kur maksājumu procents ir zemāks par 70, tik tiešām apkurei nepieslēgt, siltumtīklu pārstāvis Zaigonis Zeps pareizi norādīja, ka šāda taktika dara pāri maksātājiem. Pilsētas, kur līdzīga politika ir izmēģināta, pārliecinājušās, ka tādā veidā maksājumu līmenis tikai sarūk. Diez vai to sekmētu arī samazināts siltuma nodrošinājums. Siltumtīklu taktika, apmeklējot konkrēto parādnieku dzīvokļus, sevi attaisnojusi. Domes pilsētsaimniecības un vides aizsardzības departamenta direktors Aigars Ozols šinī sakarā arī namu pārvaldēm ieteica ar katru parādnieku veikt individuālu darbu, ko līdz šim piekopusi 3. namu pārvalde. Siltumtīklu pārstāvji izteica neapmierinātību arī ar situāciju, ka uzņēmumam jāsedz zaudējumi, kas radušies tāpēc, ka visi dzīvokļi netiek ekspluatēti un ne namu pārvaldītājs, ne īpašnieks lietas labā neko nedara.
Līdzīgā garā apcerēt apkures jautājumus varētu bezgalīgi. Ja vien no tā kas mainītos. Šonedēļ vai katru dienu par šiem jautājumiem turpina spriest arī domē un siltumtīklos. Namu pārvaldes gatavo informāciju par bezcerīgiem parādniekiem, nekaunīgiem nemaksātājiem, tiem, kurus vajadzētu no dzīvokļiem izlikt, maznodrošinātajiem un par daudz ko citu. No malas visu vērojot, gribas jautāt: kāpēc līdz šim minētie jautājumi risināti tik kūtri? Kāpēc namu apsaimniekotāji un īpašnieki pieļāvuši tik apjomīgas iedzīvotāju parādu nastas izveidošanos? Pilsētās ar tikpat sarežģītu ekonomisko situāciju, kur pirmām kārtām pret ļaunprātīgajiem nemaksātājiem jau pirms pāris gadiem veikti kardinālāki pasākumi, jau divu simtu latu parāds uzskatāms par lielu. Tikmēr Jelgavā pat tūkstoš latu saistības atzīstamas par normālu parādību. Citviet ar pašvaldību svētību jau sen izveidoti dienesti, kas risina maksātnespējīgo iedzīvotāju pārvietošanu uz mazākiem dzīvokļiem.
