Britu zinātnieki atklājuši, ka siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzums atmosfērā ir sasniedzis augstāko jebkad reģistrēto līmeni. Līdz ar to stabilizēt oglekļa dioksīda daudzumu atmosfērā būs ievērojami grūtāk.
Britu zinātnieki atklājuši, ka siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzums atmosfērā ir sasniedzis augstāko jebkad reģistrēto līmeni. Līdz ar to stabilizēt oglekļa dioksīda daudzumu atmosfērā būs ievērojami grūtāk.
2000. – 2002. gada atmosfēras pētījumu programmas ziņojumā Lielbritānijas Vides aizsardzības, pārtikas un lauksaimniecības lietu departamentam teikts, ka Lielbritānija nav spējusi pienācīgi piedalīties 2000. gadam paredzēto starptautisko mērķu īstenošanā – samazināt siltumnīcas efektu izraisošās izplūdes gāzes. Arī Lielbritānijas valdība atzīst, ka zinātnieku atklājumi pierāda to, cik daudz ir nepieciešams darīt, lai samazinātu gāzu izplūdi.
Iepazīstinot ar šo ziņojumu, Lielbritānijas vides aizsardzības ministrs Maikls Mīčers tomēr uzsvēra, ka tas liecina par Lielbritānijas ievērojamu progresu cīņā ar siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izplūdi atmosfērā.
«Nepieciešams paveikt daudz vairāk, ja mēs vēlamies stabilizēt izplūdes gāzu koncentrāciju atmosfērā līdz drošam līmenim. Taču šis ziņojums arī liecina, ka Lielbritānija ir centusies sasniegt mērķi saskaņā ar ANO Klimata izmaiņu konvenciju (UNFCCC), kas paredzēja līdz 2000. gadam atgriezties pie 1990. gada izplūdes apjoma. Un tomēr esam ceļā arī uz to, lai pārsniegtu mums saskaņā ar Kioto protokolu noteikto mērķi – līdz 2008. – 2012.gadam izplūdes gāzes samazināt par 12,5 procentiem zem 1990. gada līmeņa,» viņš sacīja.
Pētījumā atklāts, ka daudzu siltumnīcas efektu izraisošo izplūdes gāzu koncentrācija atmosfērā 2001. gadā bija visaugstākā, kāda jebkad reģistrēta, un norādīts, ka trīs karstākie gadi bijuši 1998., 2001. un 2002. Pozitīva oglekļa reakcija, kas notiek, kad sasilšana izraisa tālāku sasilšanas tendenci (piemēram, mūžīgo sasaluma joslu kušana izdala papildus siltumnīcas efektu izraisošas gāzes no mežiem un veģetācijas), varētu ātri paātrināt sasilšanu nākotnē. Ja visas rūpnieciski attīstītās valstis ievēros Kioto protokolu un samazinās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izplūdi gaisā, tad līdz gadsimta vidum ozona slānis atjaunosies, uzskata zinātnieki. Tomēr vairākas zemes, kuru pievienošanās Kioto protokolam ir svarīga, kā ASV, Austrālija un Krievija, dokumentu pagaidām vēl nav ratificējušas, un tas izraisījis citu pasaules valstu asu kritiku.
M.Mīčers norādīja, ka pasaule «nopietni aicināta aptvert» reālos draudus. Lielbritānijas un arī citu pasaules industriāli attīstīto valstu valdībām, rūpniekiem un visai sabiedrībai ir jāsaprot, ka mēs saskaramies ar izmaiņām klimatā, un nopietni jāizturas pret zinātnieku prasību nākamajos 50 gados vairāk nekā uz pusi samazināt oglekļa dioksīda izplūdi gaisā, viņš uzsvēra.
Kioto protokolu līdz šim ir ratificējušas 99 valstis, tajā skaitā arī Latvija, tomēr ASV, kas ir pasaulē vislielākās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu iepludinātājas atmosfērā, kategoriski atsakās to ratificēt, apgalvojot, ka alternatīvu enerģijas avotu izstrāde ievērojami kaitēs valsts ekonomikai.
Par vienu no izšķirošajiem soļiem, lai panāktu, ka ASV atbalsta Kioto protokolu, tiek uzskatīta Krievijas apņemšanās ratificēt šo vienošanos, kaut arī Maskava to vēl nav izdarījusi.
