Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles pastāvīgā sesija vakar pasludinājusi Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma maksātnespēju.
Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles pastāvīgā sesija vakar pasludinājusi Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma maksātnespēju.
Maksātnespēja pasludināta no pieteikuma iesniegšanas dienas – šā gada 20. jūnija. Par uzņēmuma administratoru apstiprināts zvērināts advokāts Aigars Lūsis, par parādnieka puses pārstāvjiem noteikts uzņēmuma direktors Genādijs Dupužs un galvenā grāmatvede Valentīna Gončaruka.
Tiesnese Inta Lauka «Ziņām» skaidroja, ka saskaņā ar pēdējām izmaiņām likums pieprasa atzīt uzņēmuma maksātnespēju, ja ir konstatēta vismaz viena maksātnespējas pazīme. Tāpēc arī tiesas lēmumu nav varējuši iespaidot ne pašvaldības un Siltumtīklu lūgumi, ne iesniegtā vienošanās par kredīta atmaksu Unibankai un «Latvijas gāzes» parāda segšanu, ne arī tas, ka aptuveni 2500 latu parāds pieteikuma iesniedzējam – Rīgas firmai «Niallat un K» – ir segts.
– Tas bija par vēlu, jo process jau bija sācies un noraidīt maksātnespēju nebija pamata. Tā nebūtu pasludināta vienīgi tad, ja uzņēmuma aktīvi pārsniegtu kreditoru kopējās saistības,– saka tiesnese.
Siltumtīklu bilance liecina, ka kredītsaistības vairāk nekā par pieciem miljoniem latu pārsniedz uzņēmuma aktīvus. Šī starpība varētu būt vēl lielāka, jo pilsētas Dome tiesā norādījusi, ka siltumapgādes uzņēmuma īpašumi apmēram deviņu miljonu latu vērtībā pieder pašvaldībai (pagaidām nav saņemti attiecīgi dokumenti).
Uzņēmumam uz tiesas dienu pieteicies viens nodrošinātais kreditors (Unibanka 496 453 latu apmērā) un 105 nenodrošinātie kreditori. Līdz 28. jūnijam Siltumtīklu parāds kreditoriem sasniedza 18,517 miljonu latu. Pasaules Bankas kredīts kopā ar procentiem ir ap 13 miljonu latu. Lielāko kreditoru vidū ir arī Valsts kase (nepilni 4 miljoni latu), Valsts ieņēmumu dienests, Jelgavas Cukurfabrika, «Latvijas gāze» u.c.
Uzņēmuma aktīvu vērtība
1. jūlijā bija nepilni12,928 miljoni latu. Debitoru parāds – nepilni četri miljoni latu.
Maksātnespēja arī nozīmē, ka no tās atzīšanas brīža tiek pārtraukta soda sankciju noteikšana un soda procentu aprēķināšana par nenokārtotajiem darījumiem, kā arī jāaptur tiesvedība uzsāktajās lietās. To varētu atzīt par pozitīvu niansi, jo līdzšinējās saistības nekļūs vēl smagākas.
Tiesnese I.Lauka arī uzsver, ka maksātnespējas pasludināšana neizslēdz uzņēmuma tālāko darbību, iespēju piesaistīt investīcijas un uzsākt sanāciju. Ja vien pašvaldība un Finansu ministrija šīs problēmas risināšanā iesaistīšoties tikpat aktīvi kā lietas izskatīšanā, rezultāts (parādu pārpirkšana vai pārņemšana, vai tml.) var būt pozitīvs. Pirms dažiem gadiem līdzīgu procesu izgāja Liepājas siltumapgādes uzņēmums.
