Ja kāds nezina, kas ir Silvija Andersone, tad viņam ir sveša un vienaldzīga kultūras dzīve un tās norise Jelgavā.
Ja kāds nezina, kas ir Silvija Andersone, tad viņam ir sveša un vienaldzīga kultūras
dzīve un tās norise Jelgavā.
Vairāk nekā divdesmit piecus gadus Silvija strādājusi Jelgavā un ap to, vadot kultūras namus, rīkojot tajos dažādus pulciņus, pasākumus, skates un festivālus. Šodien viņa, tāpat kā visas pārējās vārdamāsas un arī Laimrotas un Liliānas, svin savu vārdadienu.
Silvija tulkojumā esot atvasinājums no vārda «mežs» (SILVA – latīņu val.). Varbūt tādēļ Andersones kundzei daba un mežs ir tik mīļš un bieži apciemots. Ozolniekos, kur Silvija dzīvo, aiz loga ir mežs, kas izstaigāts krustām šķērsām. Tur daudz ogots un riekstots.
Gaviļniece stāsta, ka vecāki nevarējuši vienoties par vārda izvēli starp Silviju un Solveigu, līdz tētis tomēr panācis sev tīkamāko variantu. Silvijas jaunība aizritējusi Saldus pusē, bet, beidzot Kultūras darbinieku tehnikumu, viņa nokļuvusi Jelgavā. Ārpus studijām Latvijā, Andersones kundze mācījusies arī Krievijā un citās Eiropas valstīs. Pašreiz jau septiņus gadus viņa ir saimniece un kārtības uzturētāja bērnu un jauniešu centrā «Junda». Mammas pēdās gājusi arī meita Annika, kurai dejošana ir mīļa jau no triju gadu vecuma, bet no 15 gadiem viņa pati pasniegusi dejošanas un aerobikas stundas. Septiņgadīgais dēls Toms arī jau savos gados ir liels dziedātmīlis, un viņam ļoti patīk iet tētim līdzi uz Ā.Alunāna teātra izrāžu mēģinājumiem.
Kā kultūras darbiniece, kas ikdienā bieži saskaras ar plašiem masu pasākumiem, Silvija savus ģimenes svētkus cenšas svinēt šaurā lokā klusā un mierīgā atmosfērā. Ne visai patīkami esot tas, ka viņu sveicot cilvēki, kas uzskata to par savu pienākumu. Tuvākie draugi un paziņas zina, ka gaviļnieces mīļākie ziedi ir frēzijas, bet no lietām – grāmatas. Ar tām viņi cenšas iepriecināt Silviju svētkos.
Andersones kundzes prātā jau ilgāku laiku perinās ķecerīga doma: sarīkot Jelgavas visu savu vārdamāsu saietu kaut kur pie dabas krūts, bet ideja tā arī nav realizējusies, jo 10. martā vēl ir auksts un nepatīkams laiks. Taču ideju Silvija neatmet un domā, ka to varbūt varētu īstenot kādā citā mēneša dienā.
