Šodien savu vārdadienu svin sievietes ar neparastiem un tādēļ reti sastopamiem vārdiem – Simona un Apolonija.
Šodien savu vārdadienu svin sievietes ar neparastiem un tādēļ reti sastopamiem vārdiem – Simona un Apolonija. Viena no šīsdienas gaviļniecēm ir salonfrizētavas «Edīte» friziere Simona Lūsiņa.
Simona ir pateicīga par savulaik mammas ielikto vārdu. Tāds nav nevienai viņas draudzenei! Turklāt kalendārā tas parādījās tikai pāris gadu pirms Simonas Lūsiņas dzimšanas. Tagad Simonai jau desmit gadu ir pašai sava ģimene – vīrs Uģis, deviņgadīga meita Krista un septiņgadīgie dvīņi Sanda un Oskars.
Simona ir kā ūdenszāle – nemitīgā kustībā. Pabeigusi frizierskolu, devusies mācīties uz Kultūras darbinieku tehnikumu, kur ieguvusi masu pasākumu režisores diplomu. Jelgavā vairākus gadus spēlējusi teātri. Tagad viņa atkal prāto par mācīšanos, jo vēl vajagot iegūt augstāko izglītību.
– Tikai ne tur, kur ir matemātika vai fizika, – viņa smejas un spriež, ka tā varētu būt pat psiholoģija.
Simonai patīk darbs, piecu gadu laikā, kopš viņa strādā «Edītē», ir saradies prāvs klientu loks. Tādēļ pie frizieres Simonas labāk ir iepriekš pierakstīties. Lielākoties pie viņas nāk kultūras darbinieki, skolotāji, mediķi, pensionāri, arī klienti no Rīgas.
Simona gan labprātāk būtu vēlējusies, ja vārdadiena būtu kādā no pavasara vai vasaras mēnešiem:
– Neciešu ziemu, jo tad ir visi labākie svētki uzreiz: Ziemassvētki, Jaunais gads, janvāra beigās – mana dzimšanas diena, tagad – vārdadiena, – viņa smejas.
Simona ļoti nopietni uztver visu, kas viņai tiek dāvināts, kaut arī pats mazākais sīkumiņš, bet svarīgi, lai tas nebūtu pirmajā veikalā nopirkts, lai būtu domāts tieši viņai.
Brīvais laiks Simonai paiet galvenokārt kopā ar bērniem, vadājot viņus uz mēģinājumiem un nodarbībām. Bet par savu vīru viņa saka pavisam vienkārši:
– Kāds podiņš, tāds vāciņš.
Dzīvē gan viņš neesot tāds romantiķis, kā Simona, tādēļ arī sievai Uģis šķiet konservatīvāks, arī viņa dāvanās pārsvarā dominējot konservatīvisms.
