Pagājušās nedēļas nogalē esot Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, runājot ar draudzeni no Pērnavas un ikdienā dzirdot gana daudz par mūsu valsts simtgades pasākumiem, neviļus radies iespaids, ka kaimiņvalstīs šim notikumam tomēr pieiet ar mazāku pompu un izrādīšanos. 24. februārī savu valsts dzimšanas dienu bez milzīgi skaļiem pasākumiem svinēja igauņi. Man ļoti patika viņu aktivitāte ar karoga krāsu šallēm – tās tika apsietas pieminekļiem un skulptūrām. Dažas tika pie tāda paša stila tauriņiem. Sirsnīgi un mīļi.
Sirsnīgā gaisotnē – vien ar akustiskajām dziesmām – aizvadīts arī 29. folkfestivāls. Jelgavas pilī notiek remonts, tāpēc folkfestivāls šoreiz aicināja uz LLU Studentu teātri. Uz skatuves kāpa 17 jauniešu no LLU, citām augstskolām un Jelgavas skolām. “Līdz šim visi, kas bijuši uz noklausīšanos, ir arī uzstājušies. Folkfestivāla devīze ir “Mēs neesam profesionāļi, bet muzicējam no sirds!”,” galveno atlases kritēriju atklāj LLU Studentu kluba vadītāja Anita Prūse.
Galu galā – sirsnīgums nereti ir krietni vien labāks svētku un pasākumu pavadonis nekā masveidīgums un greznība.
Līdzīgi par savu jubilejas koncertu sarunā bilst arī aktrise Olga Dreģe: “Negribētu, lai cilvēki domā, ka tas ir šovs – izklaidējošs, skaļš spilgtums, kas šodien ir modē. Gribētu to nosaukt par tādu vakarēšanu – pieskarties tām vērtībām, ar ko esmu izaugusi: ar dzeju, dziesmu, bērniem, jautrību. Vēlos sagādāt prieku un pati papriecāties par savu pēdējo iznācienu pie sava skatītāja.”
