Lai arī vakar Auseklim Baušķeniekam (1910 – 2007) apritēja 100 gadu, «Blēņu stāsti» šķiet īsti piemērots nosaukums Jelgavā dzimušā mākslinieka darbu retrospekcijai, kas no rītdienas skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā. Latviešu glezniecības vecmeistara reālistiski satīriskā daiļrade vai paradoksu glezniecība ir savrupa parādība 20. gadsimta latviešu mākslā, kas neiekļaujas nevienā no formulētajām izteiksmēm šajā laika periodā. Izstādes nosaukums «Blēņu stāsti», kas ir kāda 1981. gada darba virsraksts, pēc kuratores Diānas Barčevskas domām, labi raksturo A.Baušķenieka daiļrades moto – šķietamo jokošanos par nopietnām lietām.Kaut sākotnēji sevi apliecināja kā cerīgu gleznotāju, laika gaitā A.Baušķenieks izkristalizēja savu daiļrades dominanti, par ko kļuva zīmējums un satīrisks stāsts. Mākslinieka darbos tēlotas ikdienas ainas caurstrāvo ironiskas un groteskas intonācijas, kas liek skatītājam pasmaidot aizdomāties par daudzām situācijām no neierasta skatpunkta. Izstādes darbi rāda A.Baušķenieku kā asprātīgu laikmeta portretistu un labu psihologu, kura mākslas galvenais varonis ir cilvēks ar visām savām vājībām un dīvainībām.Izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā sniedz ieskatu mākslinieka gandrīz 50 gadu radošās darbības vēsturē – no pašiem pirmsākumiem 1940. gadu beigās līdz pat pēdējam darbam, kas tapis divus gadus pirms mākslinieka nāves – 2005. gadā.Dzīves laikā gleznotājam notikušas divas personālizstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (1992. un 2000. gadā), bet šī ir pirmā rezumējošā retrospekcija, kas apvieno raksturīgākās gleznotāja rokraksta liecības no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājuma un privātām kolekcijām. Pirmo reizi būs apskatāmi A.Baušķenieka zīmējumi un veidojumi no porcelāna.
